Komentējot Krievijas armijas izlūkošanas pārvaldes (GRU) veiktos uzbrukumus vairākās valstīs, tajā skaitā Latvijā, ministrs vērsa uzmanību, ka šāda veida aktivitātēs tiek konstatētas visās Eiropas valstīs, kā piemēru minot Nīderlandes paziņojumu, kā arī Skripaļu lietu. Jautājums neesot tikai par kiberuzbrukumiem, bet gan par hibrīduzbrukumiem.
"ES ir jāreaģē, jautājums ir par veidu un formu. Tas ir jautājums, kas būs sarunu temats arī ES Ārlietu padomē. Tomēr par konkrētām lietām sākotnēji ir jāapspriežas nevis publiskajā telpā, bet aiz slēgtām durvīm," sacīja ministrs, apliecinot, ka jautājums par kādiem tālākiem un nopietnākiem soļiem no ES puses, izņemot skarbus paziņojumus, ir dienaskārtībā jau kopš šī gada marta, kad tika atklāts uzbrukums Solsberijā.
"Labi saprotam, kādā 21.gadsimta ģeotelpā mēs dzīvojam, tādēļ ir skaidrs, ka tiek meklēti dažāda veida iespējamie instrumenti, kā ietekmēt sabiedrības domu un politiskos procesus. Ir mēģinājumi saņemt informāciju no valdības informācijas tīkliem vai parādīt klātbūtni, piemēram, uzlaužot mājaslapu. Tas ir tas, kam jābūt gataviem ne tikai pārsteiguma līmenī, bet arī proaktīvi," uzsvēra Rinkēvičs.
Ka vēstīts, SAB pirmdien paziņoja, ka GRU pēdējo gadu laikā spiegošanas nolūkā vairākkārt īstenojusi uzbrukumus Latvijas kibertelpai, un visbiežāk tie vērsti pret valsts institūcijām, tajā skaitā ārlietu un aizsardzības sektoriem.
ĀM savukārt otrdien norādīja, ka pirms SAB paziņojuma Latvija un sabiedrotie apmainījušies ar informāciju. ĀM uzsvēra, ka pagājušajā nedēļā arī Lielbritānija, ASV un Nīderlande nāca klajā ar paziņojumiem par GRU īstenotiem kiberuzbrukumiem, un līdzīgi vakar rīkojies arī SAB.
"NATO un ES valstu vadītāji, valdības, Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas, atbildīgie drošības dienesti regulāri apmainās ar informāciju par apdraudējumu un dažāda veida uzbrukumiem sabiedroto valstu teritorijās. Tiek rūpīgi apsvērts un apspriests tas, kādā veidā novērst šāda veida uzbrukumus, un tiek koordinēti iespējamie atbildes soļi. Latvija cieši sadarbojas ar mūsu partneriem un sabiedrotajiem NATO un ES," skaidroja ĀM.
Tāpat vēstīts, ka Nīderlande aprīlī novērsusi Krievijas kiberuzbrukumu Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW) Hāgā un izraidījusi četrus krievu aģentus, ceturtdien paziņoja Nīderlandes Aizsardzības ministrija. Augstākās NATO un ES amatpersonas nosodīja Krievijas kiberuzbrukumus Hāgā bāzētajai starptautiskajai OPCW, šādi reaģējot uz Nīderlandes apsūdzībām, ka kiberuzbrukumā vainojami Krievijas militārā izlūkdienesta aģenti.
Tikmēr ASV Tieslietu ministrija izvirzīja apsūdzības septiņiem Krievijas militārā izlūkdienesta GRU aģentiem par kiberuzbrukumiem ASV un starptautiskajām organizācijām. Apsūdzēto vidū ir četri aģenti, par kuriem ceturtdien paziņoja Nīderlande, kuri aprīlī mēģināja Hāgā veikt kiberuzbrukumu OPCW un tika izraidīti.
Arī Kanāda paziņoja, ka arī pret to bijuši vērsti Krievijas kiberuzbrukumi, konkrēti pret sporta ētikas centru un Monreālā bāzēto Pasaules Antidopinga aģentūru.
Jau iepriekš tika vēstīts, ka Lielbritānija ar sabiedrotajiem apspriedīs iespējamas jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās militārā izlūkdienesta GRU veiktajiem kiberuzbrukumiem.
Tārps
NEBALSOTĀJS