Viņaprāt, jautājums esot vienīgi, kāpēc šie cilvēki sākuši runāt un sniegt liecības “tieši divas dienas pēc ASV Finanšu ministrijas sankciju noteikšanas ABLV Bankai, kurš bija ieinteresēts slēpt šos 5 līdz 8 gadus vecos notikumus un izvilkt tos tieši divas dienas pēc ASV sankciju noteikšanas, un vai tā ir nejaušība, ka tieši pēc šiem notikumiem ABLV Banka iesniedza arī prokuratūrā prasību pret mani par to, ka es it kā esmu ilgstoši viņus nomelnojis, sniegdams ASV varas iestādēm nepatiesu informāciju par šo banku. Un visbeidzot – vai tā ir nejaušība, ka tieši Norvik bankai bija nepieciešama mana aizturēšana un šis vispasaules skandāls, lai uzvarētu Latvijas valsti tiesvedībā un šajā tiesas prasībā, kas šobrīd ir iesniegta no Norvik bankas puses ASV.”
Savā paziņojumā Rimšēvičs arī uzskaitīja Latvijas bankas paveikto nerezidentu noguldījumu mazināšanā, norādot, ka kopumā tas arī bijis iemesls baņķieru neapmierinātībai: “Aizvadītie trīs gadi lielā mērā tika veltīti Latvijas komercbanku sistēmas attīrīšanai no netīrās naudas ieplūdes Latvijā. Galvenie rezultāti bija tādi, ka nerezidentu noguldījumi samazinājās no aptuveni 12 miljardiem uz 9 miljardiem, bet pats galvenais, ka samazinājās veikto maksājumu apjoms caur Latvijas komercbanku sistēmu. Ja 2013.gadā tas faktiski bija graujošs – kad Latvija ar iekšzemes kopproduktu nepilnu 30 miljardu eiro apmērā veica maksājumus 600 miljardu eiro apmērā, tad 2017.gada beigās tas bija gandrīz vai tikai 100 miljardi, proti – samazinājums ir sešas reizes. Tas viss, protams, nepatika komercbanku akcionāriem, viņi zaudēja savus ienākumus, peļņu, dividendes – es šeit runāju par nerezidentu noguldījumus apkalpojošajām bankām.”
Rimšēvičs arī izteica cerību, ka tālākā izmeklēšana būs viņam labvēlīga: “Es tāpēc ceru, ka šodienas brīfings salika šos akcentus uz šiem punktiem un ka tiek sāktas sniegt liecības. Es ceru uz tālāku izmeklēšanu. Prokuratūra dara savu darbu un es ar savējiem advokātiem darīsim savējo.”
Jāpatur prātā
Škiet, ka Rimšēvica rīcība
naudu paņēma