Mūrniece uzsvēra, ka Latvijai ir lieliski kaimiņi, ar kuriem cieši sadarbojamies Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Taču vienlaikus Latvijai ir arī "viens ļoti sarežģīts kaimiņš".
"Kremlis par nožēlu sev apkārt redz tikai ienaidniekus. Ieroču žvadzināšana, neprognozējama un provocējoša uzvedība, kiberdraudi un hibrīddraudi ir kļuvuši par ikdienu ne tikai Baltijas jūras reģionā. Draudus izjūt visa Rietumu demokrātija," uzsvēra politiķe.
Viņa pauda, ka visai transatlantiskajai sabiedrībai ir skaidrs, ka drīzu pārmaiņu nebūs, tāpēc vienīgā atbilde ir stiprināt savu drošību un aizsardzību, Eiropas un NATO sadarbību. "Man ir liels gandarījums par to, ko esam sasnieguši aizsardzības jomā. Tas, ka savas valsts simtgadi varam sagaidīt drošībā, ir milzīgs Latvijas patriotu kopīgā darba rezultāts. Pateicos mūsu Bruņotajiem spēkiem, Zemessardzei, Eiropas un NATO dalībvalstu karavīriem, kas plecu pie pleca uz Latvijas zemes stiprina mūsu drošību," vērtēja Mūrniece.
Mūrniece akcentēja, ka Zemessardzes atbalstīšana ir goda lieta, taču valsts drošība un aizsardzība ir jāattīsta ne tikai militārajā līmenī. Viņa pauda, ka Kremļa informatīvajā karā daudz grūtāk ir nosargāt virtuālās robežas un tās robežas, kas ir mūsu prātos. Politiķe pārliecināta, ka visdrošāk ir dzīvot tādā zemē, kurā tās aizsardzība ir katra sabiedrības locekļa goda lieta.
Politiķe svinīgajā uzrunā sacīja, ka mūsu tautas nākotne un valsts pastāvēšana ir kultūras, ideoloģijas un morāles jautājums, un šīs vērtības tiks vienmēr aizstāvētas. Vienlaikus Mūrniece atzina, ka Latvijā vēl tagad dzīvo daudzi, kuriem mūsu valsts neatkarība ir kā dadzis acī.
"Šie cilvēki joprojām cenšas uzspiest savu impērisko domāšanu. Viņi iestājas par kādām īpašām savām tiesībām, vēlas mums diktēt noteikumus un ignorēt tās zemes likumus un valodu, kurā dzīvo. Viņi cenšas diskreditēt Latviju starptautiski, izplatot melīgas un sagrozītas ziņas. Viņi nespēj atteikties no privilēģijām, kādas tiem garantēja padomju impēriskā padomju vara," skaidroja politiķe.
"Mūsu atbilde ir skaidrs nē!" uzsvēra Saeimas spīkere, piekodinot, ka Latvijas valsts, latviešu valoda tāpat kā brīvība ir mūsu likumīgās tiesības.
Jau vēstīts, ka piektdien ar plašu svētku pasākumu programmu piemin 1990.gada 4.maiju, kad Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
ļuļa
Jens Z
Amatnieks