Viņš šodien nācis klajā ar paziņojumu par Krievijas agresijas draudiem pret Ukrainu un prasībām NATO.
Prezidents norāda, ka pēdējās nedēļās Krievija ievērojami pastiprinājusi militārā iebrukuma draudus Ukrainā. Tās retorika ir izteikti agresīva, bez jebkāda respekta pret citas valsts suverenitāti un starptautiskajām tiesībām.
Jauna dimensija Krievijas agresīvajā retorikā ir tieši ultimatīvi draudi visai NATO aliansei un tās dalībvalstīm, uzskata Levits, norādot, ka Krievijas prasības ietver gan to, ka NATO spēki un bruņojums jāizvāc no tām 14 NATO dalībvalstīm, kas tur iestājās pēc 1997.gada, gan garantijas, ka NATO vairs netiks uzņemtas jaunas dalībvalstis.
"Krievija ar 2008.gada iebrukumu Gruzijā un kopš 2014.gada veikto agresiju pret Ukrainu demonstrē nodomu atjaunot Padomju impēriju, kas līdz ar apspiesto tautu brīvības centieniem sabruka 1990.-1991.gadā. Krievijas politiskā domāšana iestrēgusi 19.gadsimta imperiālisma laikmeta kategorijās, kad valsts varenība tika mērīta ar sagrābto teritoriju lielumu un Eiropa bija sadalīta lielvalstu interešu sfērās," uzskata Valsts prezidents.
Viņš norāda, ka NATO kā pasaulē spēcīgākā demokrātisko valstu aizsardzības organizācija un Eiropas Savienība (ES) kā pasaules spēcīgākā ekonomiskā un demokrātisko vērtību savienība balstās uz savstarpēju solidaritāti. Gan NATO, gan ES esot gatavas savas vērtības aizstāvēt.
Lai kā arī Krievija censtos, vēstures ratu nav iespējams pagriezt atpakaļ, uzskata Levits, uzsverot, ka Krievijas domāšanas veids un tajā balstītās prasības pret NATO kā organizāciju, pret NATO dalībvalstīm un pret Ukrainu nav pieņemamas.
"Ietekmes sfērām jeb priviliģēto interešu zonām nav vietas mūsdienu Eiropā un pasaulē. Tās ir pretrunā ar 1945.gada ANO Statūtos noteikto pasaules miera kārtību, ar starptautiskajām tiesībām, tautu pašnoteikšanās tiesībām, demokrātijas pamatprincipiem. Katrai valstij ir tiesības pašai izvēlēties savu aizsardzības politiku, savus sabiedrotos un organizācijas, kam tā vēlas pievienoties. Valsts, kuras rīcība ir agresīva un kas vēlas atjaunot zudušos laikus, nerada uzticību savām kaimiņvalstīm," teikts prezidenta izplatītajā paziņojumā.
Valsts pirmā persona norāda, ka Rietumu sabiedroto dialogs ar Krieviju nolūkā mēģināt deeskalēt situāciju ir vēlams, taču Krievijas izteiktās prasības nevar būt pamatā šim dialogam un nav pat apspriežamas. Dialogā ir iespējas meklēt atsevišķus saskares punktus, piemēram, bruņojuma kontroles, incidentu novēršanas un citos jautājumos, norāda prezidents.
"Latvija augsti novērtē ASV atklātību un konsultēšanos ar sabiedrotajiem par savām sarunām ar Krieviju. ASV risina šīs sarunas pēc principa "neko par jums bez jums". Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu Rietumu sabiedroto vienotību, un atbilst NATO principiem un mērķiem," teikts Valsts prezidenta kancelejas izplatītajā paziņojumā.
Levits uzsver, ka jebkura agresija pret citu valsti nav maznozīmīga, un pašreizējā situācijā nepietiek tikai ar pareizu retoriku. Lai novērstu Krievijas agresiju, cenai, kas Krievijai par to būtu jāmaksā, ir jābūt lielākai par ieguvumiem, uzskata Latvijas pirmā persona. Tas nozīmē, ka ASV, NATO un Eiropas Savienības atbildei, it sevišķi sankciju jomā, ir jābūt vienotai un nenovēršamai. Vienoti Rietumi visās jomās ir spēcīgāki par Krieviju, pārliecināts prezidents.
Viņš uzskata, ka Krievijas jaunajiem agresijas draudiem pret Ukrainu ir jādod spēcīga atbilde, kas ietver gan ieroču un militārā aprīkojuma piegādi Ukrainai, gan ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, gan NATO militāro vienību pārdislokāciju dalībvalstu robežās. Apsveicami esot ASV pieņemtie lēmumi par gatavību pārvietot bruņotos spēkus, stiprinot drošību austrumu flangā.
"Mēs, latvieši, izprotam ukraiņu tautas izjūtas. Latvija ir solidāra ar Ukrainu. Jebkādi draudi Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai ir nepieņemami. Latvija vienmēr iestāsies par Ukrainas suverēnajām tiesībām pašai noteikt savas valsts attīstības ceļu," paziņojumā norāda Latvijas augstākā amatpersona.
Prezidents atgādina, ka Latvija atbalsta stingras un efektīvas sankcijas pret Krieviju, ja tā iebruks Ukrainā. Tāpat kā ASV, Lielbritānija, Polija, Lietuva, Igaunija un citas NATO dalībvalstis, Latvija ir gatava sniegt Ukrainai arī militāro palīdzību, nosūtīt tai pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas un citu aprīkojumu.
Ņemot vērā starptautisko situāciju, Levits aicina valdību un Saeimu turpināt diskusijas par aizsardzības spēju stiprināšanu, īpašu uzmanību pievēršot nacionālās aizsardzības rūpniecības veicināšanai. Tikpat svarīgi esot stiprināt noturību pret hibrīduzbrukumiem un kiberdrošības jomu, kā arī vairot enerģētisko neatkarību.
Prezidents uzskata, ka katrs Latvijas pilsonis var dot savu pienesumu mūsu valsts aizsardzībai, tāpēc viņš īpaši atgādina par iespēju stāties Zemessardzē un aicina to darīt.
Visbeidzot Levits norāda, ka Latvijas sabiedrība var justies droša, jo Latvija ir NATO dalībvalsts un to sargā NATO līguma 5. pants, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij automātiski nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm.
"Pie mums NATO misijā pastāvīgi atrodas karavīri no 10 NATO dalībvalstīm. Latvija aizsardzībai velta vairāk nekā 2% sava iekšzemes kopprodukta. Nacionālie bruņotie spēki ir ļoti labi sagatavoti un ekipēti. Tie perfekti pilda savu uzdevumu Latvijā, piedalās starptautiskajās misijās un tiek augsti novērtēti. Mēs esam solidāri un dodam savu daļu NATO kopējai aizsardzībai, un esam droši par citu NATO dalībvalstu solidaritāti pret mums," teikts prezidenta paziņojumā.
Kā ziņots, jau vairākas nedēļās nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.
Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
pari