Neraugoties uz demogrāfijas negatīvajām tendencēm, ekonomisko aktivitāšu pieaugums turpina pozitīvi ietekmēt darbaspēka piedāvājuma dinamiku. Jau trešo ceturksni pēc kārtas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits palielinās – 2018. gada 2. ceturksnī par 6,7 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni. Vienlaikus iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā gada griezumā samazinājās par vairāk nekā 12,4 tūkstošiem. Ņemot vērā to, rūkošo darba roku skaitu lielā mērā turpina kompensēt iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kas gada laikā palielinājās par 1,3 procentpunktiem un 2. ceturksnī sasniedza 69,9%. Līdz ar to pašlaik 2/3 no Latvijas iedzīvotājiem ir iesaistīti darba tirgū – ir jau nodarbināti vai meklē darba iespējas. Vienlaikus jāatzīmē, ka gan iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes, gan nodarbinātības rādītāji ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstākās atzīmes, kas norāda uz to, ka brīvo darba roku rezerves strauji izsīkst.
To apliecina arī bezdarba rādītāji. Darba meklētāju skaits gada 2. ceturksnī saruka par 11,2 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, bet bezdarba līmenis - par 1,2 procentpunktiem, noslīdot līdz 7,7%.
Neraugoties uz to, bezdarba līmenis Latvijā joprojām saglabājās jūtami augstāks nekā kaimiņos – Igaunijā bezdarba līmenis gada 2. ceturksnī bija 5,1%, savukārt Lietuvā – 5,9%. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars (2/5 no bezdarbnieku kopskaita), kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības - bezdarba līmenis Latgales reģionā ir gandrīz četras reizes augstāks nekā Rīgas reģionā, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus.
Sagaidāms, ka arī gada otrajā pusē ekonomisko aktivitāšu pieaugums turpinās uzturēt pozitīvu darbaspēka pieprasījuma dinamiku, līdz ar to nodarbināto skaits 2018. gadā varētu palielināties straujāk nekā iepriekš prognozēts - par aptuveni 1,8% vidēji gadā. Vienlaikus demogrāfijas tendences turpinās uzturēt spriedzi darba tirgū, līdz ar to bezdarba līmenis gada nogalē varētu samazināties zem 7,5 %. Minētās tendences saasinās jau tā sarežģīto situāciju ar darbaspēka pieejamību, kas visdrīzāk atspoguļosies arī darba algu un darbaspēka izmaksu dinamikā.