Ikstena norāda, ka Saeimas vairākums otrajā lasījumā atbalstījis grozījumus, kas paredzēs aizliegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz tam, kad tiks sakārtota adopcijas sistēma un stāsies spēkā attiecīgi likuma grozījumi. Tomēr konkrēts laiks, līdz kuram sistēma būtu jāsakārto, grozījumos nav paredzēts. Deputāte rosina noteikt, ka nepieciešamajiem likuma grozījumiem jāstājas spēkā līdz 2021.gada 31.decembrim.
"Mēs pieaugušie labi zinām, ka bērnība ir īsa. Nenosakot atbildīgajiem konkrētu datumu, līdz kuram adopcijas process ir jāuzlabo, mēs riskējam, ka 584 bāreņi vai bez vecāku gādības palikuši bērni, kuri pašlaik atrodas sociālās aprūpes centros, kļūs par sistēmas ķīlniekiem. Katrs no viņiem ir pelnījis uzaugt ģimenē. Arī tad, ja Latvijā adoptētāji neatrodas," norāda Ikstena.
Par likumprojektu atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP) uzsver, ka bērna labākajās interesēs ir atrasties drošā vidē, kuru spēj nodrošināt tikai ģimene un kvalitatīvas attiecības tajā. "Termiņam, kurā tiek veikti uzlabojumi adopcijas sistēmā, ir jābūt saprātīgam, tas nedrīkst ilgt mūžīgi. Tāpēc ir jārīkojas ātri un izlēmīgi, lai novērstu jebkuras bažas un aizdomu ēnas un nepieļautu bērnu tiesību pārkāpumus," norāda deputāte.
Iepriekš Saeimas vairākums vairākkārt noraidījis AP deputātu priekšlikumus, kas nepieļautu adopcijas aizliegumu uz ārzemēm, kamēr šajā jomā tiek sakārtots regulējums. Par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā Saeimai vēl jālemj galīgajā lasījumā.