Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Bendiks: Vasarīgs prātojums par vecajiem

Pēc pērno Saeimas vēlēšanu raibajiem rezultātiem daudziem vērotājiem šķita, ka politiskā situācija ir nestabīla un turpmākās vēlēšanas – Eiropas parlamenta un mūsu Valsts prezidenta – var mainīt spēku samērus koalīcijā. Šo sajūtu piebaroja zvārošanās frakciju iekšienē, neatkarīgo deputātu pastiprināta izlidošana un TV seriālu cienīga ņemšanās ap deputātu izdošanu kriminālvajāšanai. Lai arī paši jautrību uzturošie faktori turpat vien ir palikuši, tomēr jāsecina, ka valdība uz kādu laiciņu paliek, kāda ir, ar dažām itin svaigi saņemtām pielaidēm portfeļos. Šis ir ērts brīdis apcerei. Par jaunajiem ziņu un komentāru medijos ir pārpārēm, man šobrīd šķiet īstais brīdis paprātot par vecajiem. Ierastajā politiskajā ainavā ir uzmanības vērtas pārmaiņas.

Valdībā ir divi vecie  – Jaunā Vienotība (JV) un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), un ar tiem viss puslīdz skaidrs - nacionāļiem nekas vairāk nepienākas, bet ieņemtās pozīcijas neviens nost arī neņem. Procesos piedalās, reitingi un procenti turas. Kaunpilnā vietas pārdošana EP vēlēšanu sarakstā ārpuspartijas subjektam galu galā neko sliktu partijas reputācijai nav nodarījusi, jo šamais svešķermenis sasvītrots tik stipri, ka nekur netiks arī Roberta Zīles karjeras lēciena gadījumā.

Savukārt Jaunā Laika kārtējais mutants JV pārgrupējies un uzsēdies uz cita jājamzirdziņa, "finanšu sistēmas kapitālā remonta". Tēma jauna, bet sponsori un bikstītājie vecie.

Jenotiem nav jāmācās, kā locīt muguriņu lieliem ārzemju kungiem. Ja reiz fuktuks jāpārtaisa par raustāmām lellītēm, tad tas arī tiks darīts, kaut vai ar murgainu likumdošanu vai arī ar klaju uzpirkšanu. Jenotības "bizness az jūžal". Attīstībai/Par! (AP) gan jau šos apēdīs ar laiku, bet šajā pavasarī tas nav izdevies. Rudenī, budžeta batāliju laikā, gan jau būs kāda kustība, bet rezultātā nekas cits, kā kārtējā mutācija caur pārgrupēšanos / apvienošanos / dalīšanos / atkalpārgrupēšanos jau nebūs. Arī gripas vīruss katru rudeni atnāk nedaudz citādāks, kas vispārējo ainu principiāli nemaina.

Divi vecie ir opozīcijā, kurā Saskaņa ar savu vietu ir apradusi kā klaidonis ar gadiem iestaigātām kurpēm. Prezidenta vēlēšanās viņi jautrības uzturēšanai gan nobalsoja par kāpēvē renegātu Didzi Šmitu, lai atgādinātu par pērn daudz analizēto premjerkandidāta Gobzema valdības variantu, bet opozīcijā jau nav daudz citu prieciņu.

Gluži nepelnīti publikas uzmanības apdalīti ir opozīcijas jaunpienācēji, iepriekšējā premjera un valdības līderu partija ZZS. Manuprāt, viņu politiskās deģenerācijas ceļš ir nopietnākas analīzes vērts, šeit ieskicēšu dažus apsvērumus.

Pēc Tautas partijas kā organizācijas aiziešanas un Vienotības smagās krīzes ZZS bija visas iespējas kļūt par Latvijas politiskās dzīves centrālo spēlētāju, par ilgtermiņa varas partiju. Šī iespēja palika neizmantota, bet pēdējās – Kučinska – valdības mazsakrīgā ņemšanās, pastiprināta ar vēsturē tizlāko priekšvēlēšanu kampaņu, ir novedusi šo organizāciju līdz politiskam kraham. Raksturīgi, ka paši līderi – Augusts Brigmanis un Edgars Tavars – arī pēc tam, kad viņu pašu atbalstītāji Saeimas vēlēšanās šos izsvītrojuši no saraksta pirmajām vietām pa taisno miskastē, turpina sēdēt savienības valdē.

Taču ne jau bezjēdzīgā priekšvēlēšanu kampaņa pati par sevi novedusi ZZS pie sabiedrības uzticības zuduma. "Labo darbu čempioni" bija jau sastrādājuši gana, lai aizkaitinātu gan stabilus atbalstītājus, gan plašāku elektorātu. Iekšpartijiski valdē aizsēdējušies vecmeistari labprāt priekšplānā izvelk veselības aprūpes finansēšanas reformu, lai ar seniliem lauku večiem domātu argumentāciju censtos atkratīties no atbildības. Atgādināšu - bijusī veselības ministre, "nepopulārā" Anda Čakša Rīgas sarakstā no 4. vietas kā otrā iekļuva Saeimā, bet "populārais", "jaunais", "daudzsološais" "zaļais" Tavars sūkā ķepu pēc nolidošanas no saraksta 2. vietas pa taisno lūzeros.

Redzamākā ZZS nekompetence izpaudās finanšu jomā, un šeit atbildība nepārprotami krīt uz finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

Daudzas cerības rosinošā nodokļu reforma jau agrā stadijā no radikāla uzvaroša piedāvājuma kļuva par sagumzītu politisku lupatu deķi, no kura labuma nebija nevienam, bet neērtību un liekas ķēpas – gandrīz visiem.

Galu galā šajā pavasarī, kad atklājās, ka smalkās reformas rezultātā simti tūkstošu cilvēku ir paši sev nezinot kļuvuši par nodokļu parādniekiem, DRO liderēšana Eiropas Parlamenta vēlēšanās kļuva par slīkstošajai ZZS pasviestu divpudu čuguna bumbu.

Savukārt finanšu sektora uzmanīgākiem vērotājiem DRO "labo darbu čempioniskums" visspilgtāk izpaudās pērnā gada "netīrās naudas" krīzē, kas sākās pēc notikumiem ap ABLV banku. ZZS kompetences kontekstā notikumu gaita nav tik svarīga, cik valdības konvulsīvā grābstīšanās un "ļaunās naudas" procentu piesaukšana, kas reizēm mainījās pat divreiz nedēļā. Rezultātā bez kādas lielas prātošanas vesels finanšu servisa sektors tiek likvidēts, bet pati DRO agresīvi iestājas par ABLV nodošanu jenotības favoritizētiem izlaupītājiem. Raksturīgi, ka tieši šo DRO aizsākto līniju ar vēl lielāku pompu šobrīd uztur tieši JV. Gan no šaurāka leņķa – partiju politikas, gan no valsts tēla, gan no vietēja biznesa viedokļa šis ZZS sniegums saucams vienkāršā vārdā: nodevība. Un vēlētāji, lai cik arī naivi tie reizēm nebūtu, to tieši šādi saprata un iztulkoja, un iztulkos vēlreiz, ja tas atkal būs aktuāli.

Top komentāri

rūgtā patiesība
r
Come on, Bendik, beidz nu činkstēt, ka iznīcināta vesela bankas nozare. Ja kāda banka izvēlējās pludināt caur sevi Moldovas valstij nozagtos miljonus un apkalpot kaut kādus krievu bandītus, izlaižot caur sevi viņu naudu, vajadzēja baudīt mirkli, bet arī rēķināties, ka vienā brīdī tas beigsies. Tad jau varam sākt arī čīkstēt, ka muita iznīcina veselu nozari - alkohola kontrabandu. Policija veselu nozari - narkotiku tirdzniecību.
Teiksim kā ir
T
Mārcis Bendiks-viens no LĻKJS aktīvistiem, kas 90-o gadu sākumā sāka atmazgāt te partijas naudas....Viņa māte bija tā, kurai vienīgajai LKP CK atļāva latviskot (tulkot) Ļeņina kopotos rakstus latviski...Es neteikšu ka Mārcis ir muļķis: Vecs škēlists, ceļinieks, blatmanis un neskaidras naudas īpašnieks, bet kapēc DIENA kātāda Dieva nosodita mass media visu laiku tādus vien publicē, kā kad valstī trūktu citu-godīgu un zinošu personu.
Jurjs
J
Ntiek kaut kas īpatnējs, ka pat vecās Šķēles laika tvaika lokomtīves velk ārā no rezerves...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē