Davai, fiksi sakārtojam lietas!

Pēkšņi noticis tā, ka Ministru kabinetā netika virzīts apstiprināšanai Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amatā ievēlētais Mels Kenijs. Iemesls – nepietiekamas latviešu valodas zināšanas. Pēkšņi noticis vēl arī tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija, iespējams, neplāno virzīt tālākai apstiprināšanai Rīgas Ekonomikas augstskolas rektoru Andersu Pālzovu. Iemesls tāds pats. Ministrija skaidro, ka augstskolu specifikas dēļ ilgu laiku jau bijusi neformāla pretimnākšana, pieverot acis uz Valsts valodas likuma pārkāpumu. Tie reveransi ir jāizbeidz. Tūlīt visiem acis vaļā, un, davai, sakārtojam lietas! Taisnības labad gan jāteic, ka, piemēram, kungs Mels Kenijs Latvijā darbojas jau kopš 2008. gada un, tēmējot uz karjeras izaugsmi, varēja gan papūlēties. Tomēr – kādēļ pūlēties, ja var nepūlēties?

Vēl interesantāks ir cits aspekts, ja lūkojam pēkšņos notikumus angļu valodas druvā.

Pēkšņi pirmdien MK komitejas sēdē vienojas meklēt iespējas uzņēmējiem piedāvāt konkrētus valsts pakalpojumus angļu valodā. To iniciējis un enerģiski virza ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība). Savukārt paslinko rektoru nost ņemšanu tikpat enerģiski virza enerģiskais izglītības Šadurskis (Vienotība). Cik zināms, jau krietnu laiku abi ministri it kā pārstāv vienu politisko partiju. Kas noticis? Varbūt abiem neapstiprinātajiem piedāvās jaukus amatus tajā valsts pārvaldes atzarā, kurā angļu valoda tiks augstā godā celta? Diez vai.

Tā kā Valsts valodas likumā grozījumi skrūvju piegriešanas vai vaļā laišanas virzienā netiek plānoti, jādomā, ka mainījušies politiskie uzstādījumi likuma piemērošanā. Tomēr šie uzstādījumi nevar vienlaicīgi mainīties uz abām pusēm. Ja arī pieņemam, ka uzņēmējdarbības virzienā likuma burts uzliek pārāk ciešus iemauktus, bet augstākās izglītības druvā "pieveram acis", tomēr gribētu sagaidīt kādu vienotu, sistēmisku pieeju jautājuma izvērtēšanai un risināšanai. Diemžēl nekādi neizdodas pamanīt. Abi aprakstītie "pēkšņie" notikumi pēc savas būtības tik negaidīti nemaz nav. Īstenībā tie raksturo pašreizējās valdības haotisko rīcības stilu, kur "davai fiksi" nav ne pirmais, ne pēdējais gadījums. Atceramies kaut vai juceklīgo rosīšanos nodokļu sektorā vēl iepriekšējā gada nogalē. Tas viss bēdīgi ietekmē valdības darba publisko vērtējumu. Dažkārt gan šķiet, ka tas nevienu vairs īpaši neinteresē...