Viņš norāda, ka arī 2010.gadā IKP rādītāji kritās, bet salīdzinājumā ar 2009. gada 18%, kritums par 1,5% 2010. gadā ir salīdzinoši neliels, lai gan arī atstāj iespaidu uz iedzīvotāju ienākumu līmeni.
"Fakts, ka Latvijas IKP kritums bija lielāks, nekā citās ES valstīs un Latvijas spēja absorbēt ekonomiskās svārstības ir zemāka, skaidrojams divējādi. Pirmkārt, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, mūsu ražošanas sektors tomēr nav atkopies tādā mērā kā mums gribētos. Pēdējo 20 gadu laikā bijušo LPSR ražošanas uzņēmumu vietā, kuriem bija neefektīvas un zemas konkurētspējas tehnoloģijas ir ienākuši daudzi jauni uzņēmumi un radītas jaunas darba vietas, taču to vēl joprojām ir salīdzinoši maz. Otrkārt, PSRS sagrāva Latvijas pirmskara lauksaimniecības infrastruktūru un 90. gados īstenotā atgriešanās pie privātīpašuma lauksaimniecībā, to transformējot atkal atpakaļ uz tirgus ekonomiku prasa milzu resursus un laiku. Tāpēc arī lauksaimnieciskajā ražošanas sektorā nav izdevies sasniegt augstus rezultātus un apturēt iedzīvotāju aizbraukšanu no laukiem. Atkopšanās abos sektoros ir lēna," skaidro V. Gutsons.
Savukārt izvērtējot 2011.gadu, viņš uzskata, ka situācija ievērojami uzlabojusies – a 2010.gadā liela daļa klientu samazināja savu iemaksu apjomus uzkrājumu Compansa Life programmās, tad 2011. gadā šādu cilvēku bija ievērojami mazāk. Arī kopējie uzņēmuma rezultāti liecinot, ka situācija valstī uzlabojas. Kā interesantu novērojumu viņš min, ka tiem iedzīvotājiem, kas 2009. un 2010.gadā piedzīvoja mazāku ienākumu kritumu, 2011.gadā situācija bija jūtami uzlabojusies, bet tiem, kuriem kritums bijis lielāks un sāpīgāks, atkopšanās notiek lēnāk.
"Kā vēl vienu novērojumu var minēt, taču nevar precīzi novērtēt, iedzīvotāju operācijas ar finanšu līdzekļiem liecina, ka kopš krīzes perioda sākuma ēnu ekonomikas īpatsvars ir palielinājies,” secina V. Gustsons.