Pirmās dienas beigās biji pārsteigts par tik ievērojamu – 0,76 sekundes – pārsvaru pār tuvāko sekotāju krievu Ņikitu Tregubovu?
Protams, jo pirms mačiem pie sevis nodomāju, ka nebūtu slikti, ja pēc diviem braucieniem iegūtu vismaz vienas desmitdaļas pārsvaru pār konkurentiem. Bet piektdien viss sastājās man labvēlīgi – gan laikapstākļi, gan pats kārtīgi uzskrēju, gan arī slidu izvēlējos pareizo.
Tagad rodas iespaids, ka sezonas laikā apzināti esi radījis mānīgu iespaidu par savām spējām...
Kaut kāda daļa taisnības šādam apgalvojumam arī ir. Es jau pirms sezonas teicu, ka galvenie mači man būs Eiropas un pasaules čempionāts. Pasaules kausā gribēju vairāk paeksperimentēt un tā arī darīju.
Pirms pasaules čempionāta bija pārliecība, ka tehnikas izvēlē trāpīsi mērķī?
Jau braucot uz sacensībām, es skaidri zināju, ar kurām kamanām un sliecēm startēšu. Treniņbraucieni vairs nevarēja mainīt manu izvēli. Viss jau bija atlikts maliņā.
Principiālā pretinieka Tretjakova ieņemtā ceturtā vieta nepārsteidza?
Tas tiešām mani izbrīnīja. Viņam gan treniņbraucienos jau īsti labi nesekmējās ar trases izbraukšanu, taču Pasaules kausa posmā Kēnigszē viņš brauca ļoti pārliecinoši.
Korejietis Juns nestartēja, jo pasaules čempionāta vietā izvēlējās piebraukt Phjončhanas trasi. Viņš it kā domājot par olimpiādi, bet varbūt cer arī Pasaules kausa pēdējā posmā mājas trasē tevi apsteigt?
Es domāju, ka viņš ir nomērķējis arī uz līdera dzelteno krekliņu. Bet korejiešu rīcība man ir saprotama. Viņu darbībām apakšā saskatu loģisku pamatojumu. Es viņa vietā, iespējams, tāpat rīkotos. Korejai pasaules čempionāts neko daudz neizsaka, taču ar uzvaru savā trasē Pasaules kausa pēdējā posmā viņš gan radītu daudz plašāku rezonansi.
Janis
Zigfrīds
Raimonds