"Martā pēc Latvijas čempionāta vēl vienu nedēļu pabraucām pa trasi, bet tad tieši sākās ārkārtas situācija, kā rezultātā braucienus beidzām nedēļu agrāk," stāsta izlases pārstāvis. "Tālākās četras nedēļas sportistiem iedevām brīvu, kā tas notiek katru gadu, bet ap aprīli jau sākās individuālie treniņi, uzsvaru liekot uz izturību un dziļo muskulatūru."
"Savukārt no maija vidus treniņus jau aizvadām kopā, kas bija iespējams, jo tika mazināti ierobežojumi. Kopumā varu teikt, ka pasaules situācija krasi nemainīja mūsu plānus un pagaidām pieturamies pie grafika."
Izlases plānos ir arī treniņi citās trasēs, bet par to pagaidām nav lielas skaidrības. "Skaidrs, ka visu sezonas sākumu nepavadīsim Siguldā, citādi trase jau būtu atbraukāta," smejoties saka Mauriņš. "Esmu sazinājies ar Norvēģiju, kur plānojām aizvadīt pirmo nometni, bet valsts ierobežojumi iebraucējiem nosaka desmit dienu karantīnu."
"Iespējams dosimies uz Vāciju, bet skaidrības vēl nav. Noteikti centīsimies "paņemt" vēl kādu trasi. Ja tiksim iekšā Norvēģijā, domāju, ka kamanās sēdīsimies septembra beigās. Siguldā to varētu darīt oktobrī."
Citāda šī vasara būs Ināram Kivleniekam, kurš pēc pagājušās sezonas lika punktu savai ilgajai sportista karjerai un šobrīd izlasē jau palīdz kā tehniskais speciālists. Par vadošo divnieku ekipāžu brāļiem Juri un Andri Šiciem divus gadus jau atbild Daniels Fogelis, bet jaunās braucējas Elīna Vītola un Sigita Bērziņa ieguvušas iespēju sezonai sagatavoties kopā ar pārējiem valstsvienības braucējiem, kuri trenējas Sandra Bērziņa, Mauriņa un Mārtiņa Rubeņa vadībā. Vasarā izlasei palīdz arī fiziskās sagatavotības treneris Mihails Arhipovs, kurš jau vairākus gadus gādā par skeletonistu sportisko formu.
Lēnāks un pacietīgāks darbs noris dāmām Elīzai Tīrumai un Ullai Zirnei, kuras pavasarī pārcieta pleca operāciju, tāpēc ķermeņa augšdaļai slodze ir minimāla. Tikmēr Imantam Marcinkēvičam līdz dalībai pilnvērtīgos treniņos vēl būs jāpaciešas, jo arī viņš salīdzinoši nesen gūlies zem skalpeļa, taču cerības par dalību jau sezonas pirmajā posmā nav atmestas.
"Elīzas operācija bija nopietnāka, bet abām tās tika veiktas jau aprīlī - būtībā brīvajā posmā. Abas šobrīd vēl aizvada rehabilitāciju, tāpēc slodze vairāk ir uz kājām. Sportistes visai regulāri dodas uz Latvijas Olimpisko vienību (LOV)," sportistu veselību apraksta Mauriņš. "Imants pagājušā gada vasarā treniņā pārrāva krusteniskās saites un visu sezonu tā arī startēja. Arī viņš ir pārcietis operāciju, taču šajā gadījumā rehabilitācijas process būs ilgāks."
"Jauno meiteņu sakarā... Pēc vecuma viņām šosezon būtu jāstartē pieaugušo konkurencē, taču starptautiskā federācija mainīja noteikumus, kas paredz, ka juniori tagad skaitās līdz 21 gada vecumam. Vasaru viņas aizvadīs kopā ar mums, bet par sezonu vēl domāsim. Daudz kas arī atkarīgs no "vīrusa situācijas". Iespējams piesaistīsim lielajai izlasei, bet var gadīties arī startēt vēl vienu sezonu junioros."
Sezonas kalendārs šogad paredz, ka otrā puse būs jāaizvada vai nu Ziemeļamerikā, vai Āzijā, tāpēc iespējas jaunajām braucējām varētu tikt dotas sezonas sākumā. Tāpat izlase sarunās ar federāciju ir vienojusies, ka uz Ķīnu šogad dosies tikai ar tiem braucējiem, kuri tiešām var pacīnīties par augstām vietām. Šāds lēmums pieņemts lielo izmaksu dēļ, bet nedoties uz turieni liedz Olimpiāde. Proti, Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas prasība (FIL) ir, lai braucēji olimpisko trasi izmēģina jau gadu iepriekš.
Viens no skaļākajiem kamaniņu sporta notikumiem šogad noteikti ir Kivlenieka karjeras beigas, taču no citām izlasēm līdzīgi jaunumi pagaidām nav dzirdami. Vācieši, itāļi un austrieši jau aizvada kopīgus treniņus, savukārt Krievijas izlases sportisti vēl darbojas individuālā režīmā.
Izlases pārstāvis, treneris un arī ģenerālmenedžeris Mauriņš atklāja, ka sportistu lielākais mērķis patlaban ir dalība Olimpiādē, kas plānota 2022.gadā. Lai atspēkotu nosacītās neveiksmes Phjončhanā, uzreiz pēc olimpiskajām spēlēm izlases treniņu procesā iesaistījās Arhipovs, bet braucēju spēju robežu viens no augstākajiem punktiem pirmo reizi jau varētu būt redzams nākamajā gadā.
"Lielais mērķis ir aiznākamā sezona, bet fizisko bāzi jau sākām likt ar pirmo gadu pēc Korejas," skaidro Mauriņš. "FIL ir apstiprinājusi nākamās sezonas kalendāru, kurā ir gan Amerika, gan Ķīna, bet lielāka konkrētība būs šovasar. Noteikti zinām, ka Siguldā notiks Eiropas čempionāts."
Kamaniņu sporta jaunā sezona novembra izskaņā plānota Austrijā Insbrukas trasē, tālāk sekos etapi Altenbergā, Oberhofā un Vinterbergā, bet pēc Jaunā gada sportisti vēl divus posmus aizvadīs Eiropā un pēc tam jau dosies uz Ziemeļameriku. Siguldā sacensības plānotas janvāra sākumā (6.-10.), bet Kēnigszē jau nedēļu vēlāk.
Latvijas kamaniņu izlase aizvadītajā sezonā komandu stafetē izcīnīja trīs bronzas godalgas, divreiz finišēja piektajā pozīcijā, bet reizi iegūta arī ceturtā vieta. Zīmīgi, ka dažādos posmus izlases sastāvs stafetē bija mainīgs, savu roku pie godalgu izcīnīšanas pieliekot brāļiem Šiciem, Oskaram Gudramovičam/Pēterim Kalniņam, Kristeram Aparjodam, Zirnei, Kendijai Aparjodei, Tīrumai un Kivleniekam. Arī individuālajās sacensībās sportisti izcīnīja godalgotas vietas.