Sapnis par debiju Eiropas čempionātā šosezon neīstenosies. Muļķīgi gūta savainojuma dēļ Latvijas daiļslidotāja Diāna Ņikitina nevar piedalīties decembrī plānotajos turnīros Dortmundē un Zagrebā, kuros bija paredzēts izpildīt nepieciešamo kvalifikācijas normu, lai Latvija varētu aizpildīt sev pienākošos divu daiļslidotāju kvotu. Ar rezultātu sava personiskā rekorda robežās (165,50 punktu abu programmu summā) Diāna būtu reāla pretendente uz vietu labāko sešiniekā Vecās pasaules čempionātā. Pagājušajā sezonā viņai kontinentālās sacensības gāja secen vecuma cenza dēļ. Eiropas čempionātā drīkst piedalīties tikai no 16 gadu vecuma, un šo robežu Diāna sasniedza vien piektdien. Savukārt šosezon ilgi gaidīto debiju pieaugušo līmenī izjauca neveikli izpildīts lēciens sporta zālē.
"Daiļslidotājiem ikdienā potītes ir trauslas. Esot uz ledus, slidas cieši satur potītes, pasargājot no traumām. Jo vairāk ir ledus treniņu, jo vairāk atrofējas muskulatūra tajā reģionā, tāpēc bez slidām jākustas sevišķi uzmanīgi. Traumas gūšanas brīdī nebiju pietiekami uzmanīga," neveiksmīgo lēcienu brīvdienā starp sacensību īso un garo programmu komentē Diāna.
Kā nonāci daiļslidošanā – sporta veidā, kurā līdz pēdējiem gadiem Latvijai nekādu lielo panākumu nebija?
Vecmamma uzdāvināja man slidas ceturtajā dzimšanas dienā. Toreiz Jelgavas ledus hallē bija daiļslidošanas šovs, ko gājām skatīties. Man ļoti iepatikās. Pēc tā šova teicu, ka vēlos slidot. Pēc dažu mēnešu treniņiem jau piedalījos ledus šovā kopā ar olimpiskajiem čempioniem Natāliju Bestemjanovu un Andreju Bukinu. Līdz piektajai klasei meklējām trenerus Rīgā, tad vairs negribējās braukāt, jo skolā slodze pieauga. Vasarā uz treniņnometni ieradās trenere no Sanktpēterburgas Jūlija Kuļibanova, kura mani trenē vēl aizvien, jau astoņus gadus. Pēc nometnes viņa man teica, ka es varot aizbraukt pie viņas uz Sanktpēterburgu. Tagad man ir divi treneri – Romāns Panteļejevs Jelgavā un Kuļibanova Krievijā.
Vai viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc Latvijā uzradās augsta līmeņa daiļslidotāji, ir ledus haļļu parādīšanās un kvalificētu ārzemju treneru rīkotas nometnes tajās?
Protams. Ja Kuļibanova nebūtu treniņnometnē Ozolniekos, es izaugsmē apstātos un nekur tālāk netiktu. Paliktu iesācēju līmenī. Sākumā Krievijā biju reti. Vienu mēnesi gadā. Pēc tam arī skolas brīvlaikos devos turp, tagad es teju visu laiku tur uzturos. Septītajā klasē skolā gandrīz nemaz nebiju. Divas nedēļas pirms Ziemassvētkiem un trīs nedēļas maijā. Tad nolēmām pāriet uz tālmācību.
Daiļslidošanā ar treneri vien nepietiek. Vajadzīgi arī horeogrāfi un tērpu dizaineri. Kas tev palīdz ar to?
Tagad šujam būtībā tikai Krievijā. Horeogrāfijā mums palīdz Krievijas nopelniem bagātā trenere Svetlana Koroļa, kurai bijis ļoti daudz pazīstamu audzēkņu. Agrāk viņa strādāja baletā, bet nu jau 45 gadus nodarbojas ar daiļslidotājiem.
Cik viegli ārzemniekiem tikt pie tādiem horeogrāfijas korifejiem?
Kāds laiciņš paiet, kamēr ārzemnieki tur tiek. Mēs nemainījām treneri, un viņa novērtēja tādu lojalitāti. Svarīgs faktors, protams, bija tas, ka trenējos slidošanā pie Kuļibanovas. Ja nebūtu viņas audzēkne, diez vai tiktu pie Koroļas, kura man dod visu labāko, to pašu, ko Krievijas sportistēm.
Kāds ir tavs darba režīms Krievijā?
Katru dienu divi treniņi uz ledus, katrs pa pusotrai stundai. Apmēram stundu ilgst horeogrāfijas nodarbība, un tad vēl kādas 40 minūtes varu paskriet. Katru dienu četras ar pusi stundas trenējos, izņemot trešdienas un sestdienas, kad uz ledus ejam vienreiz un horeogrāfijas vietā ir treniņš sporta zālē. Tagad pie jaunā trenera gan ir «sausie» treniņi ap divām stundām. Trenējos vienā grupā ar krievu Mihailu Koļadu (4. vieta pēdējā pasaules čempionātā – I. P.).
Šosezon tev ir jaunas programmas?
(Smejas.) Sanāca interesanti. Bija divas jaunas programmas šosezon. Šonedēļ es nolēmu atgriezties pie iepriekšējās izvēles programmas. Jaunais tēls Alise Brīnumzemē man kaut kā neaizgāja. Tagad esam vienojušies, ka to izmantošu paraugdemonstrējumos. Man liekas, ka esmu mazliet izaugusi no tās programmas.
Kā ar ķermeņa augšanu?
Viss, vairs neaugšu. Un nevajag. Es jau tā esmu visgarākā daiļslidotāja (170 cm). Ar manu augumu ir citāda koordinācija. Runāju ar vienu treneri, viņš man atzinās, ka, ieraudzījis mani uz ledus pirmo reizi, nospriedis – ko diez tik liela meitene dara daiļslidošanā. Kad es izlēcu trīskāršos lucus, viņš pie sevis nodomājis – kā tas vispār iespējams? "Un vispār – tu taču esi no Latvijas! Neesmu dzirdējis, ka no turienes nāktu labi daiļslidotāji, turklāt vēl – tik gari," viņš man teica.
Visu sarunu ar jauno daiļslidotāju lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!