Kļišina, kura savulaik divreiz triumfējusi Eiropas čempionātā telpās, piektdien sporta manēžā notikušajās tāllēkšanas sacensībās uzvarēja ar rezultātu 6,78 metri, kas bija pārliecinoši tālākais lēciens. Tas ir arī jauns šīs sezonas labākais sasniegums, jo iepriekšējais 6,73 centimetru tālumā piederēja amerikānietei Šakīlai Sondersai.
Zīmīgi, ka kopumā tikai trīs no sešiem Kļišinas lēcieniem tika ieskaitīti - pārējie divi bija 6,72 metru tālumā.
Tikmēr otrajā vietā piektdien šajās sacensībās ar 6,28 metrus tālu lēcienu ierindojās Kristīne Blaževiča, bet trešā ar 6,19 metriem bija Lauma Grīva.
Par spīti Krievijas Vieglatlētikas federācijas diskvalifikācijai Kļišina pērn ar īpašu atļauju varēja piedalīties Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, kur izcīnīja devīto vietu. Viņa Olimpiādē varēja piedalīties, jo jau vairākus gadus dzīvo Floridā, tāpēc viņas saistība ar sistemātiskā dopinga lietošanā apsūdzēto Krievijas vieglatlētikas sabiedrību ir apšaubāma, turklāt viņa ir izpildījusi antidopinga nosacījumus.
Tiesa, vien trīs dienas pirms olimpisko spēļu tāllēkšanas sacensību sākuma Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) paziņoja, ka Kļišina Olimpiādē tomēr nedrīkst startēt, jo tika iegūta informācija, kas liecināja par antidopinga noteikumu pārkāpumu. Mediji ziņoja, ka viņas senāk nodotās dopinga analīzēs atklāti divu cilvēku DNS paraugi.
Neskatoties uz IAAF aizliegumu, sportiste nekavējoties vērsās Sporta Arbitrāžas tiesā (CAS), kas atcēla šo lēmumu un ļāva 26 gadus vecajai divkārtējai Eiropas čempionei telpās piedalīties sacensībās.