Misāns ceturto vietu izcīnīja ar rezultātu 17,02 metri, kas ir sportista karjeras labākais rezultāts. Viņš aiz leģendārā Māra Bružika kļuvis tikai par otro trīssoļlēcēju Latvijas vēsturē, kurš spējis aizlēkt vismaz 17 metrus.
Izcīnītā ceturtā vieta ir Latvijas vieglatlētu labākais sasniegums šajā Eiropas čempionātā.
Tikmēr par Eiropas čempionu telpās trīssoļlēkšanā otro reizi pēc kārtas kļuva portugālis Nelsons Evora, kurš labākajā mēģinājumā aizlēca 17,20 metrus tālu. Otrais ar 17,13 metriem bija 40 gadus vecais itālis Fabricio Donato, kamēr bronzu ieguva uz pusi jaunākais vācietis Makss Hess - 17,12 metri.
Misāns savu tālāko lēcienu veica jau pirmajā mēģinājumā, aizlecot 17,02 metrus tālu. Viņš jau uzreiz pēc pirmā lēciena pārņēma līdera godu, bet otrajā mēģinājumā viņš aizlēca 15,60 metrus tālu.
Misāns līdera godu zaudēja otrajā sērijā, kad 17,13 metru tālumā aizlēca pieredzējušais Donato. Trešais lēciens latvietim netika ieskaitīts, bet pēc šīs sērijas viņš noslīdēja jau uz ceturto pozīciju. Tikmēr par jauno līderi bija kļuvis 2008. gada Pekinas olimpisko spēļu un iepriekšējā Eiropas čempionāta zelta medaļas laureāts Evora, kuram padevās lēciens 17,20 metru tālumā.
Savā piektajā mēģinājumā Misāns uzrādīja atzīstamu rezultātu, aizlecot 16,98 metrus tālu, kas ir viņa otrais tālākais lēciens karjerā, bet sestajā piegājienā savu rezultātu uzlabot neizdevās (15,79 metri).
Misāns teicami startēja trīssoļlēkšanas kvalifikācijā, kur jau pirmajā lēcienā piezemējās 16,81 metru tālumā, par četriem centimetriem pārspējot savu iepriekšējo personīgo rekordu. Zīmīgi, ka pagājušajā nedēļā sacensībās Spānijā latvietis atkārtoja savu iepriekšējo labāko rezultātu (16,77), bet pirmo reizi viņš tik tālu lēca pērn sacīkstēs stadionā.
Misāns ar uzviju izpildīja kvalifikācijas normatīvu 16,60 metri, sava lēciena laikā uzstādot ceturto labāko rezultātu. Sasniegtais rezultāts latvietim ļāva izpildīt arī 2017. gada pasaules čempionāta, kas augustā notiks Londonā, kvalifikācijas normatīvu, to pārspējot par vienu centimetru.
Tikmēr pamatīgu pārsteigumu kvalifikācijā sagādāja vācietis Makss Hess, kurš pirmajā lēcienā piezemējās 17,52 metrus tālu, kas ir šīs sezonas labākais rezultāts pasaulē.
Misāns sestdien piedalījās arī tāllēkšanas sacensību finālā, bet vienīgais no astoņiem finālistiem netika pie rezultāta.
Kā vēstīts, piektdien kārtslēkšanas sacensībās startēja Mareks Ārents, kurš pārvarēja 5,60 metru augstumu un ieņēma dalītu astoto vietu, atkārtojot savu labāko sasniegumu Eiropas čempionātos telpās. Viņš uzrādīja savu līdzšinējās sezonas labāko rezultātu.
Tikmēr Līga Velvera 800 metru distancē iekļuva pusfinālā. Tajā viņa uzrādīja astoto rezultātu un finālā neiekļuva, turklāt pēc skrējiena latviete tika diskvalificēta. Savukārt kvalifikāciju nepārvarēja augstlēcējs Jānis Vanags, bet priekšsacīkstēm 60 metru sprintā pāri netika Sindija Bukša.
Belgradā startēja pieci Latvijas sportisti. Sākotnēji dalībai 400 metru skrējienā tika apstiprināts arī Austris Karpinskis, tomēr viņš slimības dēļ uz Serbiju neaizbrauca.
No šiem sportistiem Eiropas čempionāta normatīvus bija izpildījuši Misāns, Ārents un Velvere, kā arī daudzcīņas sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa, kura gan kontinenta meistarsacīkstēs sacensībās nestartēja.
Februārī visi pieci Eiropas čempionāta dalībnieki savās disciplīnās kļuva par Latvijas čempioniem telpās.
Pirms diviem gadiem Latvijas delegācija uz Eiropas čempionātu telpās devās 11 sportistu sastāvā. Toreiz netika izcīnīta neviena medaļa, bet labākais rezultāts bija tāllēcējai Aigai Grabustei, kura ierindojās astotajā vietā.
Iepriekšējais Latvijas sportists, kurš Eiropas čempionātā telpās ticis pie kādas no godalgām, ir barjersprinteris Staņislavs Olijars, kurš 2002. gadā kļuva par bronzas laureātu. Tāpat viņš 2000. gadā izcīnīja arī zeltu.
Kopā Latvijas sportisti šajās sacensībās guvuši septiņas medaļas. Trīs reizes 60 metru barjersprintā pirms Olijara triumfēja Igors Kazanovs, turklāt 1996. gadā viņam bija dubultuzvara ar Gunti Pederu. Savukārt 1996. gadā par čempionu trīssoļlēkšanā kļuva Māris Bružiks.