Neviens no sešiem Misāna mēģinājumiem nebija sekmīgs, līdz ar to viņš palika bez rezultāta. Finālā piedalās astoņi vieglatlēti.
Finālam viņš piektdien kvalificējās kā pēdējais astotais, aizlecot 7,72 metrus tālu.
Piektdien Misāns startēja arī trīssoļlēkšanas kvalifikācijā, kur bija vēl veiksmīgāks, jo ar 16,81 metrus tālu lēcienu uzrādīja ceturto labāko rezultātu, droši izpildot kvalifikācijas normu (16,60), kā arī par četriem centimetriem uzspodrinot savu personīgo rekordu. Tāpat Misāns izpildīja 2017. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas normatīvu, kas viņam augustā dod tiesības startēt Londonā gaidāmajās sacensībās.
Kā vēstīts, vakara sesijā skrējēja Līga Velvere nesasniedza finālu 800 metru distancē, pēc skrējiena tiekot diskvalificēta. Velvere no 12 pusfinālistēm uzrādīja astoto ātrāko rezultātu, taču pēc skrējiena tika diskvalificēta, čempionātu noslēdzot 12. pozīcijā.
Finālam kvalificējās trīs labāko rezultātu īpašnieces, bet Velvere sava skrējiena finišu sasniedza ceturtā. Velvere distanci veica divās minūtēs un 3,59 sekundēs, bet pirmais trijnieks bija 0,33 sekunžu attālumā.
Velvere no 12 pusfinālistēm uzrādīja astoto ātrāko rezultātu, taču pēc skrējiena tika diskvalificēta, čempionātu noslēdzot 12. pozīcijā.
Piektdien priekšsacīkstēs viņa distanci veica divās minūtēs un 6,03 sekundēs, ieņemot otro vietu, ar ko pietika, lai tiktu pusfinālā.
Tikmēr rīta sesijā Latvijas sprintere Sindija Bukša sestdien nesasniedza pusfinālu 60 metru distancē, ierindojoties 27. vietā, kamēr augstlēcējs Jānis Vanags nepārvarēja kvalifikācijas sacensības, paliekot 16. pozīcijā.
Piektdien kārtslēkšanas sacensībās startēja arī Mareks Ārents, kurš pārvarēja 5,60 metru augstumu un ieņēma dalītu astoto vietu, atkārtojot savu labāko sasniegumu Eiropas čempionātos telpās. Ārents uzrādīja savu līdzšinējās sezonas labāko rezultātu.
Belgradā startē pieci Latvijas sportisti. Sākotnēji dalībai 400 metru skrējienā tika apstiprināts arī Austris Karpinskis, tomēr viņš slimības dēļ uz Serbiju neaizbrauca.
No šiem sportistiem Eiropas čempionāta normatīvus bija izpildījuši Misāns, Ārents un Velvere, kā arī daudzcīņas sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa, kura gan kontinenta meistarsacīkstēs sacensībās nestartēja.
Februārī visi pieci Eiropas čempionāta dalībnieki savās disciplīnās kļuva par Latvijas čempioniem telpās.
Pirms diviem gadiem Latvijas delegācija uz Eiropas čempionātu telpās devās 11 sportistu sastāvā. Toreiz netika izcīnīta neviena medaļa, bet labākais rezultāts bija tāllēcējai Aigai Grabustei, kura ierindojās astotajā vietā.
Iepriekšējais Latvijas sportists, kurš Eiropas čempionātā telpās ticis pie kādas no godalgām, ir barjersprinteris Staņislavs Olijars, kurš 2002. gadā kļuva par bronzas laureātu. Tāpat viņš 2000. gadā izcīnīja arī zeltu.
Kopā Latvijas sportisti šajās sacensībās guvuši septiņas medaļas. Trīs reizes 60 metru barjersprintā pirms Olijara triumfēja Igors Kazanovs, turklāt 1996. gadā viņam bija dubultuzvara ar Gunti Pederu. Savukārt 1996. gadā par čempionu trīssoļlēkšanā kļuva Māris Bružiks.