Kreišs ar pirmo lēcienu pārvarēja 5,45 metrus, ar otro - 5,60 metrus un ar pirmo lēcienu - 5,70 metrus.
Pēc diviem neveiksmīgiem lēcieniem 5,80 metru augstumā Kreišs trešo mēģinājumu pārcēla uz 5,85 metru augstumu, taču jauns Latvijas rekords šoreiz kārtslēcējam nebija pa spēkam.
Kreišs apsteidza arī franču veterānu Reno Lavilenī, kurš 38 gadu vecumā pārvarēja 5,60 metru augstumā novietoto latiņu un ieņēma 11.vietu.
Par uzvarētājiem ar pirmajā lēcienā pārvarētu augstumu 5,90 metri kļuva grieķis Emmanuils Karalis, kurš pirms diviem gadiem Stambulā bija otrais, sudraba medaļu izcīnot arī pagājušā gada Eiropas čempionātā stadionā Romā, un mājinieks Menno Vlons, kurš 2023.gadā Polijā uzvarēja Eiropas spēlēs.
Bronzas medaļu ar tādu pašu rezultātu, taču vairāk izmantotiem mēģinājumiem ieguva norvēģis Sondre Gutormsens.
Ceturtais ar 5,85 metru augstumā pārvarētu latiņu finišēja francūzis Tibo Colē, bet piektais ar 5,70 metriem - mājinieks Bens Broderss.
Piektdien Kreišs kvalifikācijas sacensībās pārvarēja 5,75 metrus un iekļuva finālsacensībās, 18 sportistu sacensībās dalot piekto vietu ar francūzi Baptistu Tjerī.
Tā kā tikai septiņi sportisti pārvarēja 5,75 metru augstumā novietoto latiņu, bet finālsacensībās startēs astoņi sportisti, augstāk latiņa netika celta, Kreišam iekļūstot finālsacensībās.
Vietu finālsacensībās nodrošināja arī četri 5,65 metrus pirmajā lēcienā pārvarējušie sportisti, un svētdien sacensībās startēja 11 kārtslēcēji.
Finālsacensībām neizdevās kvalificēties 2017.gada uzvarētājam polim Pjotram Lisekam, kura kontā ir trīs medaļas pasaules čempionātos stadionā.
Kreišs ar šosezon kārtslēkšanā laboto Latvijas rekordu 5,82 metri pirms Apeldornas Eiropas ziemas sezonas rangā bija astotais.
Kreišs ir Eiropas čempionātu telpās debitants.
Šajā Eiropas čempionātā startēja arī Patrīcija Jansone augstlēkšanas sacensībās un Agate Caune 3000 metru skrējienā, ieņemot attiecīgi 18.vietu un 22.vietu, neiekļūstot finālā.
PSRS izlases sastāvā Latvijas vieglatlēti Eiropas meistarsacīkstēs ir izcīnījuši septiņas zelta, divas sudraba un trīs bronzas medaļas, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izcīnītas piecas zelta un divas sudraba medaļas.
Pēdējo medaļu Latvijas vieglatlēti ir izcīnījuši 2002.gadā, kad sudraba medaļu 60 metru barjerskrējienā izcīnīja Staņislavs Olijars.
38. Eiropas čempionāts telpās Nīderlandes pilsētas Apeldornas arēnā "Omnisport Apeldorn" norisināsies līdz svētdienai.