Latvijas vieglatlēti sāka un arī pabeidza šo čempionātu cerīgi un daudzsološi. Ar rezultātu 5.35m šobrīd labākais Latvijas kārtslēcējs Valters Kreišs kvalificējās finālam, kur Mareka Ārenta audzēknis ar 5,50m un 5,60m divas reizes laboja savu personīgo rekordu (5,45m), ko pirms trim nedēļām bija uzstādījis sacensībās Somijā.
Rīdzinieks no SS “Arkādija” kļuva par ceturto visu laiku labāko Latvijas kārtslēcēju aiz rekordista Aleksandra Obižajeva (5,80m), trenera Ārenta un Paula Pujāta (abiem 5,70m). Valteram līdz medaļai pietrūka sešu centimetru. Par Eiropas U23 čempionu kļuva soms Juha Allasāri – 5,71m. Savukārt iegūtā 4. vieta un arī rezultāts 5,60m ir mūsu kārtslēcēju pārliecinoši labākais veikums U23 čempionātos, jo līdz šim labākais veikums bija Paula Pujāta 9. vieta 2011. gadā ar rezultātu 5,30m.
Vēl 2022. gada sākumā Kreiša rekords bija tikai 4,50m, šī gada sākumā 5,15m stadionā un 5,20m telpās, ko sasniedza pērn Valmierā 17. decembrī “Ziemassvētku kausos”. Līdz ar to pusotra gada laikā arkādietis Kreišs ir pamatīgi progresējis un savu personīgo rekordu uzlabojis vairāk nekā par metru, bet šī gada sešos mēnešos uzlabojums ir gandrīz pusmetrs - 45cm.
Valters Kreišs atzīst, ka ir diezgan pārsteigts par panākumu, taču tajā pašā laikā norāda, ka zinājis, ka var šādu augstumu pārvarēt. “Esmu gandarīts un priecīgs, kā arī samērā pārsteigts par paveikto. Pirms čempionāta mērķēju uz 5,60m un zināju, ka šādu augstumu varu pārvarēt. Kad pārlēcu 5,60m, jutu, ka varu vēl augstāk. Tā kā laika apstākļu dēļ kvalifikāciju pārcēla dienu vēlāk, tad starp kvalifikāciju un finālu nebija brīvas dienas. Līdz ar to sanāca daudz lēcienu divās dienās, tāpēc bija uzkrājies nogurums,” skaidro sportists.
“Protams, gribējās medaļu. Nedaudz pietrūka, tāpēc nedaudz sāpīgi, ka nācās palikt ceturtajam,” atklāj Kreišs un piebilst, ka mērķējis uz Top3 un sacensībās izskatījās daudzsološi sasniegt pjedestālu. “Sacensībās labi jutos. Traumu nav, jutos droši. Blakusapstākļi netraucēja. Manīju, ka daži favorīti nervozē, jo bija vējš. Tas man palīdzēja,” stāsta 19 gadus vecais rīdzinieks.
Šādam milzīgam progresam pēdējā pusotra gada laikā kā iemeslu Kreišs min baiļu pazušanu un uzticēšanos trenerim Ārentam. “Man vairs nav baiļu. Es uzticos trenerim, un daru visu, ko viņš saka. Vairs nav limitu, kas ierobežo, nav vairs nepārliecības. Šis čempionāts un sasniegtais rezultāts vēlreiz apliecināja progresu, deva vēl lielāku pārliecību, ka ir jāturpina un nevar apstāties. Ir jāiet uz augstākiem mērķiem,” uzsver Kreišs, izsakot pateicību trenerim Ārentam, kurš turpinājis ticēt sportistam, mātei, kura morāli un finansiāli atbalstījusi, savai draudzenei un tuvākajiem cilvēkiem, kas ir bijuši kopā ar viņu un atbalstījuši.
Iepriecināja arī skrējēja Invida Mauriņa, kura priekšsacīkstēs 800m ar jaunu personīgo rekordu (2:04,93) un sezonas labāko rezultātu Latvijā kvalificējās finālam. Dienu vēlāk finālā Espo brāzās lietus gāze, kas jūtami ietekmēja sacensību norisi un iespējams arī rezultātus. Šādos apstākļos finālskrējienā SS “Arkādija” pārstāve uzrādīja rezultātu 2:06,92 un ieguva astoto vietu. Šī astotā vieta ir Latvijas vieglatlētu trešais labākais rezultāts Eiropas U23 čempionātā Somijā.
Rīdziniecei Invidai Mauriņai, kura ir paškritiska, par sasniegto ir divējādas sajūtas, proti, no vienas puses, viņa ir priecīga, bet, no otras puses, Invida apzinās, ka varēja labāku rezultātu uzrādīt finālā. Viņa atklāj, ka kopumā jau piedalīšanās Eiropas U23 čempionātā ir veiksmīgs iznākums, jo varēja uz turieni arī netikt. “Vasara sākās nelabi. Tas bija grūts periods. Tāpēc skrēju tikai 2:09, kas par dažām sekundēm atpalika no čempionāta normatīva 2:06. Līdz ar to parādījās šaubas, vai tikšu uz EČ U23. Taču pratu sevi savākt, labi nostartēju jūnija vidū Beļģijā, kur noskrēju 2:05,34, izpildot normatīvu un kļūstot par sezonas līderi Latvijā. Svarīgi, ka tur arī guvu pozitīvu enerģiju, tā teikt “uzlādējos. Tas arī palīdzēja gatavošanās procesā, ” norāda Andreja Saņņikova audzēkne.
“Priekšsacīkstēs noskrēju 2:04,93, bet nejutos nogurusi. Šķita, ka varu skriet vēl ātrāk, vismaz 2:03 robežās. Neesmu vēl tik pieredzējusi, biju iesprostota kā “kastītē”, līdz ar to pēdējā virāžā nācās skriet ar lielu līkumu, lai varētu kvalificēties finālam,” skaidro Invida, kura atklāj ka priekšsacīkstēs skrējiena laikā vienu brīdi iešāvusies doma galvā, ka varētu netikt finālā, uz ko bija cerējusi pirms čempionāta un kam liela daļa neticēja..
Finālā labu rezultātu viņai patraucējis uzrādīt ne tikai sliktie laika apstākļi, bet arī pārceltais starts. “Fināla dienā jutos ļoti labi. Ar šādām sajūtām arī sildījos izšķirošajam skrējienam. Taču tad paziņoja, ka startu pārceļ stundu vēlāk. Kad otro reizi sāku sildīšanos un gatavošanos startam, jutos savādāk. Kaut kas bija pamainījies. Bija sajūta, ka enerģija bija mazinājusies,” atceras 19 gadus vecā rīdziniece.
“Kopumā tomēr esmu priecīga par 8. vietu. Kā nekā biju visjaunākā no finālistēm. Daudz arī iemācījos, guvu pieredzi, jo šādos skrējienos svarīga ir taktika. Skrējiena laikā var sajust konkurentu grūstīšanos, elkoņu lietošanu, bija pat brīdis, kad domāju, ka nokritīšu,” atklāj Mauriņa, kura cer šajā sezonā uzlabot čempionātā sasniegto personīgo rekordu un nākamajos divos Eiropas U23 čempionātos mēģināt pacīnīties par medaļām. Viņa ir ļoti pateicīga savam trenerim Saņņikovam, kurš velta ļoti daudz laika audzēknes rezultātu uzlabošanai, kā arī ģimenei un treniņbiedriem.
Tāllēcēja Kitija Paula Melnbārde pirmo lēcienu veica cerīgi – 6,09m, bet sekojošās divas neveiksmes atbīdīja Kitiju Paulu uz 22. vietu 34 tāllēcēju vidū. Melnbārde 2017. gadā ar 6,28m izcīnīja 4.vietu pasaules jauniešu U18 čempionātā. Šogad arkādiete pēc piecu gadu pauzes atkal sākusi lēkt pāri sešu metru robežai, ko paveica arī Eiropas U23 čempionātā.
Ar SS “Arkādija” vieglatlētu paveikto Eiropas U23 čempionātā gandarīts ir arī sporta skolas direktors Jurģis Grants. “Ir redzami sporta skolas “Arkādija” treneru un audzēkņu neatlaidīgā darba augļi, tas atspoguļojas sasniegtajos rezultātos. Esmu priecīgs, ka mūsu skolā strādā augsta līmeņa sporta speciālisti, kuri savu pieredzi un zināšanas nodod audzēkņiem, bagātinot vieglatlētikas saimi ar labi sagatavotiem, daudzsološiem sportistiem.”