Janvāra vidū "Kuldīgas Katrīnas kausa" izcīņas laikā Ārents nebija pierastajā vietā kārtslēkšanas sacensību sektorā, bet konsultēja kārtslēkšanas sacensību dalībniekus Marku Aleksandru Harčenko un Juriju Avsiščeru.
"Decembrī dabūju cirkšņa traumu, kas negrib dzīt tik ātri, kā plānots," par atrašanos ārpus kārtslēkšanas sektora saka Ārents. "Droši vien nāksies izlaist visu ziemas sezonu. Varbūt Latvijas čempionātā telpās pamēģināšu startēt, taču tās vairāk ir tādas vēlmes."
Tikmēr vairāk uzmanības var pievērst tam, ar ko kārtslēcējs nodarbojas jau pēdējos četrus - piecus gadus, - trenēšanai. Bez Harčenko un Avsiščera viņa aizbilstamo skaitā ir arī sieva Ildze Bortaščenoka.
"Nākamgad Harčenko vajadzētu kvalificēties Eiropas U-23, bet Avsiščers - uz Eiropas U-20 meistarsacīkstēm," izaugsmes stabiņi jaunajiem sportistiem jau ir sasprausti.
Tikmēr šī visticamāk būs sportista pēdējā sezona profesionālajā sportā. "Ja tikšu uz olimpiskajām spēlēm, tad vēl apdomāšu lēmumu, bet izskatās, ka šī būs mana pēdējā sezona profesionāļa statusā, jo Latvijā tas neatmaksājas," skaidro sportists.
"Iepriekš esmu trenējis arī vienu norvēģu sportistu. Norvēģus var tikai apbrīnot - rezultāti viduvēji, bet finanšu nodrošinājums ir tāds, kāds nav tiem mūsu vieglatlētiem, kuri brauks uz olimpiskajām spēlēm," savu lēmumu pamato Ārents.
Šosezon kārtslēcējs vēl nav startējis, jo pirmajās sacensībās decembrī nevarēja startēt tikko gūtās traumas dēļ, bet rehabilitācijas process ir ieildzis. Lai tiktu uz Tokiju kopā ar citiem olimpiskajiem atlētiem, jāpārvar 5,80 metru augstumā novietota latiņa.
"Pagājušajā vasarā divreiz jau biju tuvu šīs robežas iekarošanai, tā kā neiespējami tas nav, bet sezonas beigās sāka sāpēt Ahilleja cīpsla," bilst atlēts.
Divreiz olimpiskajās spēlēs Ārents jau ir startējis - 2012.gadā Londonā un 2016.gadā Riodežaneiro. Viņa kontā ir arī dalība divos pasaules un trijos Eiropas čempionātos. Sportista personiskais rekords 5,70 metri kritis 2016.gadā sacensībās Čehijā.
Veiksmi
opis