Ajana finišu sasniedza pēc divām stundām un 11 minūtēm, kas ir jauns sacensību rekords, kamēr par 13 sekundēm atpalika Silass To no Kenijas.
Abi sportisti lielāko distances daļu skrēja kopā, bet beidzamajos kilometros Ajana veica atrāvienu un izcīnīja uzvaru. Viņš arī uzstādīja jaunu sacensību rekordu - iepriekšējais piederēja kenijietim Dominikam Kimvetišam Kangoram (divas stundas, 11 minūtes un 45 sekundes), to uzstādot pirms diviem gadiem.
Savukārt trešo vietu vīriešu konkurencē izcīnīja vēls viens Kenijas skrējējs Džozefs Kjengo Munivoki, kurš "Lattelecom" Rīgas maratonā uzvarēja pērn.
Labākais no Latvijas skrējējiem svētdienas sacensībās bija Valērijs Žolnerovičs, kuram septītā vieta (divas stundas, 17 minūtes un piecas sekundes), kamēr devītais bija Jānis Girgensons, bet desmitais - Kristaps Bērziņš.
Sieviešu konkurencē uzvaru maratona distancē tikmēr guva par favorīti uzskatītā kenijiete Džordžīna Džepkirui Rono, finišēdama pēc divām stundām, 28 minūtēm un 21 sekundes un par vairāk nekā četrām minūtēm apsteidzot etiopieti Tigistu Ajanu. Uz goda pjedestāla zemākā pakāpiena tikmēr kāpa Kenijas skrējēja Pauliņa Kahenja.
Tikmēr labākā no Latvijas bija Karīna Helmane-Soročenkova (divas stundas, 55 minūtes un 13 sekundes), ierindodamās desmitajā vietā.
Savukārt pusmaratona distancē vīriešiem uzvaru guva Oleksandrs Matvijčuks, finišēdams pēc vienas stundas, piecām minūtēm un 14 sekundēm un par 58 sekundēm apsteidzot Jāni Višķeru.
Trešais tikmēr bija Dmitrijs Serjogins.
Dāmām uzvaru guva lietuviete Milda Vilčinskaite (viena stunda, 14 minūtes un 38 sekundes), viņai par pusotru minūti apsteidzot Oleksandru Šafari no Ukrainas. Trešā savukārt bija Ilona Marhele (viena stunda, 16 minūtes un 26 sekundes), kamēr ar ceturto vietu sacensību apritē atgriezās Jeļena Prokopčuka.
Plkst.12.30 trasē dosies desmit kilometru distances skrējēji, bet plkst.14 sāksies sacensības sešos kilometros.
Sacensības tiešraidē translē kanāls "360 TV".
"Lattelecom" Rīgas maratons šogad pulcē rekordlielu dalībnieku skaitu - aptuveni 37 500 skrējēju no 78 pasaules valstīm. Tas ir dalībnieku skaita rekords - pērn maratonā piedalījās vairāk nekā 33 00 sportistu no 70 valstīm.
42,195 kilometru distancē svētdien piedalījās vairāk nekā 2000 dalībnieku, savukārt pusmaratona distanci - aptuveni 7000 cilvēku.
Arī balvu fonds šī gada maratonā ir lielākais tā pastāvēšanas vēsturē - 75 000 eiro, no kuriem 50 000 eiro sadalīja maratona distancēs pirmajā pieciniekā finišējušie.
Viens no centrālajiem šī maratona notikumiem bija Latvijas titulētākās garo distanču skrējējas Jeļenas Prokopčukas atgriešanās sacensību apritē.
Prokopčukai šis bija pirmais starts kopš 2016.gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. Pērn septembrī viņa kļuva par māmiņu savam otrajam dēlam, bet tagad 41 gadu vecā gargabalniece nolēmusi atgriezties trasē.
Prokopčuka Rīgas maratona 21,0975 kilometru distancē uzvarējusi piecas reizes pēc kārtas no 2012. līdz 2016.gadam, bet pērn viņa grūtniecības dēļ nestartēja.
Pērn Rīgas maratona vīriešu sacensībās uzvarēja kenijietis Džozefs Kjengo Munivoki, kurš distanci veica divās stundās 12 minūtēs un 15 sekundēs. Savukārt dāmu konkurencē par uzvarētāju tika kronēta etiopiete Bekeleča Dada Bedada, kura distanci veica divās stundās 31 minūtē un 22 sekundēs.
Vīru sacensībās Latvijas rekordu laboja Valērijs Žolnerovičs, kurš maratona distanci veica divās stundās 14 minūtēs un 23 sekundēs.
Vīru konkurencē maratonā par favorītu tika uzskatīts Eiprils Leslijs Lusafo no Dienvidāfrikas Republikas, kura personiskais rekords ir divas stundas, astoņas minūtes un 32 sekundes. Spilgtākais viņa sasniegums ir trešā vieta 2015.gada Ņujorkas maratonā.
Dāmu konkurencē maratonā favorīte bija uzvarējusī kenijiete Džordžīna Džepkirui Rono, kuras karjeras spilgtākie sasniegumi bijuši 2012.gadā, izcīnot otro vietu Frankfurtes maratonā un trešo Bostonas maratonā.
Maratons Rīgā notiek kopš 1991.gada. Pasākums ir saņēmis prestižo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) "Bronzas" kvalifikācijas zīmi. Maratonu kopš 2007.gada sadarbībā ar Rīgas domi rīko aģentūra "NECom".
Savukārt šogad pasākuma rīkotāji cenšas izpildīt IAAF "Zelta" kvalifikācijas zīmes kritērijus.