"Es neredzēju ieinteresētību kaut ko mainīt," tā savu aiziešanu no trenera darba Dienai pamatoja Vainšteins.
Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) vadībai šāds pavērsiens bijis pārsteigums. "Nekas neliecināja, ka mūsu sadarbība varētu beigties," nu jau pāris mēnešu senus notikumus atcerējās LRF prezidents Igo Japiņš. "Romāns aktīvi pildīja savus pienākumus, kopā ar U23 izlasi izbrauca uz sacensībām Polijā, Slovākijā un Ukrainā, bet tad pēc Latvijas čempionāta iesniedza atlūgumu."
Japiņš un Vainšteins viens otru labi pazīst vēl no deviņdesmito gadu sākumposma. Japiņš strādāja par treneri un menedžeri, kad Latvijas izlases vadošie riteņbraucēji bāzējās Beļģijā un lauza sev ceļu uz profesionālajām komandām. Vainšteins nenoliedz, ka Japiņš viņam ir daudz palīdzējis. Pēc sportista karjeras beigām Vainšteinu uz Latvijā rīkotajiem riteņbraukšanas pasākumiem parasti aicināja tieši Japiņš. Pēc Igo iniciatīvas Romāns arī kļuva par šosejas izlases galveno treneri.
Uz jautājumu, vai federācijas finansiālās iespējas nav bijušas par iemeslu atlūguma iesniegšanai, Vainšteins atbildēja noraidoši. "Es jau ļoti labi saprotu, ka Latvijā ir visai sarežģīti ar atbalstītāju piesaistīšanu. Naudas ziņā šo gadu varēja pieciest, un tad jau gada beigās, kad uzņēmumiem notiek budžetu plānošana uz nākamo gadu, varēja mēģināt situāciju uzlabot. Galvenais tomēr bija nevēlēšanās pieņemt manas idejas."
Vainšteinam vasaras laika periods ir karstākais arī viņa privātajā biznesā – Kuldīgā izveidotajā ģimenes kafejnīcā Pīlādzītis. Tam arī viņš turpmākajos mēnešus grasās veltīt vairāk laika.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 22. augusta, avīzē Diena!
VS
Braucējs Gonkas
Trollis JT