Nule Dambis ar savu komandu atgriezies no Senegālas galvaspilsētas Dakaras, kur finišēja rallijreids Africa Eco Race - turpinājums agrākajam Dakaras rallijam, kurš pēdējos gados pārcelts uz Dienvidameriku. «Esmu ļoti apmierināts, jo divas mašīnas sasniedza finišu, turklāt ar ļoti labu rezultātu. Startā bija 54 vieglie autiņi. Finišā viens autiņš ar parasto motoru ceturtajā vietā, elektriskais astotajā vietā. Tas ir lieliski. Visiem bija gandarījums, un tas ir vislabākais, kas var būt.»
Nosaukums Eco Race nozīmē, ka visi brauca ar dabai draudzīgiem spēkratiem?
Nē. Kopš tā brīža, kad brends Dakara pārcēlās uz Dienvidameriku, agrākais tā čempions francūzis Renē Medžs rīkoja sacensības Āfrikā - Africa Race. Kurā brīdī pielika klāt Eco, es nezinu, bet tas nav saistīts ar mašīnu tehnisko stāvokli. Tas vairāk saistīts ar to, ka tās nav tikai sacensības, bet arī kā eiropiešu palīdzīga, izglītojoša roka Āfrikā dzīvojošajiem. Tas vienmēr iet roku rokā ar kādiem dāvinājumiem, tīri sakoptu vidi pēc sacensībām, apmācībām, kā lampiņas taisīt vai savākt pudeles.
Vai var vilkt paralēles starp šīm sacensībām un agrāko Dakaru, kas notika Āfrikā?
Jā, tās ir ļoti līdzīgas. Runājot par Dakaru, mēs savā starpā pārgājām uz saīsinājumu Amerika un Āfrika, lai nejūk, kurā gadījumā ir īstā Dakara, kurā neīstā. Mēs aizbraucām uz ģeogrāfisko Dakaru, ar ko tas viss savulaik sākās. Dakarai es reizes četras esmu braucis cauri, un ir ļoti daudz ceļu, kuri ir līdzīgi, pa kuriem ir braukts, kurus atpazīstu. Pat zinu, kurā veikaliņā var kolu nopirkt, kurā benzīntankā labāk nebraukt. Ir sabūvēti jauni benzīntanki, bet ir arī saglabājušies tādi, kur ar roku jāpumpē. Ir visādi. Kopumā gan biju pārsteigts, kā piecos gados Āfrika izmainījusies uz labo pusi. Mauritānija nemainās - tā ir Mauritānija. Bet Maroka un Senegāla ir krietni civilizētāka, tīrāka un patīkamāka. Protams, laukos joprojām ir nekārtība, nacionālās īpatnības.
Dakaru savulaik uz Ameriku pārcēla terorisma un uzbrukumu draudu dēļ!
Jā, bet Africa Race attīstība un eksistence parāda, ka tā nav taisnība. To mēs ātri vien sapratām, ka ne jau terorisma draudi bija galvenais iemesls, kāpēc Dakaru pārcēla uz Ameriku. Visos gadījumos organizatori saskaņo vietu, pa kuru sportisti pārvietosies. Vai tas ir prezidents, karalis vai tajā teritorijā valdošās cilts priekšnieks, tas viss ir saskaņots. Tikai Mauritānijā mūs ar ieročiem bruņoti vīri apsargāja, pat nezinu, no kā. Jāņem vērā arī tas, ka turpat blakus ir Mali, kur plosās asiņains pilsoņu karš. Ja viss ir saskaņots, tad nekādiem draudiem nevajadzētu būt, un mēs arī nekad neko tādu neesam piedzīvojuši.
Kāpēc izlēmāt šogad braukt Āfrikā, kamēr Amerikā notika Dakaras rallijs?
Lai būtu kaut kas jauns. Dienvidamerikā esam bijuši. Pirms četriem gadiem finišu dabūjām ar parasto mašīnu, tagad ar elektrisko. Esam pietiekami pieredzējuši dažādas interesantas lietas, un negribas tās atkārtot. Šeit bija interesanti. Būt atpakaļ Āfrikā, citā sacensību vidē, kur atgriezāmies pie Dakaras saknēm. Šeit tā sajūta ir ģimeniskāka. Dalībnieku skaits ir pietiekams, nav tā, ka tās būtu kaut kādas maziņas sacensības.
Ja šis piedzīvojums arī ir bijis, ko plānojat darīt tālāk?
Mūsu tālākie plāni nav saistīti tikai ar Dakaru vai rallijreidu kā tādu. Plāni ir lieli. Viens ir tas, ka esam ķērušies klāt pie elektromašīnu elektrisko ierīču ražošanas. Tās ir domātas augstākās specifikācijas elektriskajām automašīnām, vai tās būtu jaudīgas ielas mašīnas vai arī pussmagās mašīnas jeb autobusi. Šīs lietas pasaulē ļoti attīstās un būs vajadzīgas. Otrs virziens ir domāšana par citu autosporta disciplīnu elektrifikāciju. Ļoti aktīvi sekojam līdzi tam, kas tur notiek. Starptautiskā Automobiļu asociācija (FIA) pagājušajā gadā izsludināja konkursu par e-formulas sacensību rīkošanu, kur piedalīsies elektriskās mašīnas. Kādā veidā tās notiks, īsti nav vēl zināms, taču šogad tas tiks apstiprināts, un mēs būsim absolūti gatavi būt tajā apritē iekšā. Tas nenozīmē, ka mēs startēsim ar savu komandu, taču tas, ko mēs darām, ir domāts šāda tipa sacensībām. Tā ir vesela industrija, ļoti augstu tehnoloģiju industrija, un mēs tajā esam iekšā.
Kā pirmrindnieki?
Neesam vienīgie. Par FIA stāstu tāpēc, lai saprastu, ka tā nav tikai mana iedoma, ka autosportā vajag bīdīt elektriskās lietas. Autosports vienmēr bijis lielisks poligons, lai izmēģinātu un pierādītu jaunās lietas. Līdz mums neviens nevarēja iedomāties, ka ar elektrisku rallijreida mašīnu var nobraukt tādu gabalu tik grūtos apstākļos. Arī to, ka divas nedēļas pēc kārtas var darbināt akumulatoru uz deviņdesmit procentu slodzi divdesmit stundu diennaktī. Tik nežēlīgi līdz mums praksē neviens pat nebija mēģinājis to darīt, jo ielas mašīnām tādu apstākļu nav. Ja mēs šādus ciklus izejam, pārbaudām, tad, protams, šīs tehnoloģijas ielas autiņos var ielikt daudz pamatotāk, pārdomātāk un pārliecinošāk. Tā ir ļoti specifiska lieta, taču pasaulē tā ir vajadzīga, un mēs to darām.
Kā radās ideja par elektromobiļa startu Dakarā?
Kādus divus gadus biju cītīgi studējis un izzinājis elektriskās šosejas mašīnas. Tad sagadījās tā, ka Māris Saukāns nāca ar savu ideju, ka jābrauc un jādabū Dakaras finišs ar elektrisko mašīnu...
...Pilnu interviju ar Andri Dambi lasiet pirmdienas, 21.janvāra laikrakstā Diena!