vietā. Visātrāk viņš veica tieši ceturto, noslēdzošo braucienu, kurā viņam izdevās sasniegt piekto rezultātu, kas summā deva stabilu desmito pozīciju."Domāju, ka šī ir manas karjeras noslēdzošā sezona un šie ir manas karjeras noslēdzošie lielākie mači," sacīja Rubenis. "Esmu pateicīgs visiem, kas šos gadus bijuši kopā, turējuši īkšķus, jutuši līdzi, priecājušies par maniem rezultātiem un nav nokāruši galvas brīžos, kad tie nebija labākie.""Sākumā gan vēl Sočos jānobrauc komandu sacensības. Individuālajās neviens brauciens neizdevās tā kā būtu gribējis. Bija dažādi iemesli - mēģināju visādi braukt trasi, tomēr kaut kas neizdevās. Tagad ir pāris dienu laika - skatīšos meiteņu un divnieku sacensības, kā arī analizēšu savējos, cenšoties atrast ideālās trajektorijas," izteicās kamaniņu braucējs.
Rubenis atzina, ka ar Sočos sasniegto rezultātu nav līdz galam apmierināts. "Taču tā strādājis kā pēdējos divos gados vēl nebiju. Man ir prieks, ka noformulēju sev, ka vēlos šo gadu aizvadīt kā profesionālis. Tā arī izdevās, bet, ja būtu arī rezultāts, tas būtu pielicis labu gala punktu."
"Arī pirms Vankūveras strādāju ļoti labi, tomēr toreiz pēdējā Pasaules kausa posmā pirms Olimpiādes nedaudz satraumēju muguru un nevarēju divas nedēļas trenēties, tāpēc nebiju labākajā formā," sacīja Rubenis.
Šobrīd 35 gadus vecais Rubenis 2006.gadā kļuva par pirmo sportistu kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, kurš izcīnījis godalgu Ziemas olimpiskajās spēlēs. Pirms astoņiem gadiem Turīnā viņš ieguva bronzas medaļu.
Rubenis ar kamaniņu sportu nodarbojas kopš deviņu gadu vecuma, bet viņa pirmā trenere bija Vera Zozuļa, kura pati savulaik kļuvusi par olimpisko spēļu čempioni.
Tieši Turīnas olimpiskās spēles var uzskatīt par Rubeņa karjeras augstāko punktu, bet 2006.gada izskaņā viņš saņēma balvu kā Latvijas gada labākais sportists.
Rubenis olimpiskajās spēlēs debitēja 1998.gadā, kad viņam 19 gadu vecumā izdevās iegūt 14.vietu. Togad viņš tika kronēts arī par pasaules junioru čempionu.
Tālajā 2003.gadā Rubenim Siguldas trasē notikušajā pasaules čempionātā izdevās tikt pie sudraba medaļas, bet pēc gada Nagano trasē viņš tika pie bronzas.
Olimpiskās spēles Sočos Rubenim bija piektā Olimpiāde karjerā, padarot viņu par pieredzējušāko izlases dalībnieku.