Kā tu raksturotu spēli?
Šis ir pasaules čempionāts, un vieglas pastaigas šeit nebūs. Lai vai kā, tās ir izlases, pretinieku sastāvs ir atlasīts no konkrētas hokejistu grupas, un viņi arī noteikti ir labākie. Itāļi zināja, ka nevar spēli pilnībā atvērt, tāpēc sažņaudzās apkārt saviem vārtiem. Nebija viegli iedabūt pirmo un otro ripu vārtos. Trešos bišķiņ vieglāk bija (iesmejas).
Kāda ir recepte šādos gadījumos, kad pretinieks visus spēkus savelk ap saviem vārtiem?
Metienu bija daudz. Varbūt nedaudz vairāk prasījās atrasties vārtu priekšā un tur ar atlēkušajām ripām gūt vārtus. Ar pirmo metienu ripai ielidot vārtos nebija īsti vietas, jo vārtu priekšā bija daudz spēlētāju. Mēs zinājām, ka no apakšas ripa ir jāatspēlē aizsargiem, pēc tam viens aizsargs piespēlē otram un seko metiens. Kādam vajadzēja būt arī metiena līnijā, lai aizsegtu redzamību.
Artis Ābols pirms spēles sacīja, ka jācenšas ātri pārvarēt viduszonu. Tas izdevās?
Viņi visur centās būt priekšā. Arī viduszonā bija izveidots purvs. Lai nenoslīktu, tam bija ātri jātiek pāri.
Trešajā periodā spēle nedaudz izlīdzinājās. Treneri deva uzdevumu nedaudz atkāpties?
Pretiniekam pie 0:2 rezultāta vairs nebija ko zaudēt. Viņi aiz mūsu mugurām centās atrast brīvas vietas, lai izveidotu pretuzbrukumus. Tāpēc arī mums bija nedaudz jāatkāpjas, lai pasargātu savus vārtus.
Turpmākās trīs spēles būs pret rangā augstāk esošajām komandām. Vajadzētu koncentrēties uz punktu atņemšanu kādai konkrētai komandai vai situācija prasa to censties darīt katrā spēlē?
Katrā spēlē var kaut ko sameistarot. Mēģināsim jau pēc nākamās spēles bīdīties tabulā uz augšu. Protams, ka būs savas nianses, bet kā spēlē ar Šveici – jo ilgāk turēsim līdzīgu rezultātu, jo lielākas izredzes būs tikt pie punktiem. Kā spēlēt aizsardzībā, to mēs visi zinām. Galvenais, visiem būt uz vienas laipas.