Taču Daugava, šķietami viegli pakļaujoties diktātam, izrādījās pati diktējam savus noteikumus. Daugava spēlēja pragmātiski, vēsu galvu un bez pārgalvības. Un tas deva vēlamo rezultātu - uzvaru ar 3:1, kas ļāva saglabāt četru punktu pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem Skonto un Ventspili, kā arī praktiski samazināja titula pretendentu loku līdz trīs klubiem - Liepājas metalurgs šosezon var cerēt tikai uz medaļu, bet ne čempionu kausu.
Liepājas metalurgs - Daugava. Sākumsastāvi un spēlētāju izvietojums |
Abu komandu sākumsastāvos bija nebija daudz pārsteigumu, taču tie bija nozīmīgi. Liepājas metalurga treneris Dmitrijs Kalašņikovs medijiem joprojām nezināmu iemeslu dēļ uz soliņa bija atstājis bijušo daugavpilieti Valēriju Afanasjevu, kurš pēdējās virslīgas spēlēs pret spēcīgākajiem pretiniekiem bija laukumā nemanāms. Viņa vietā laukumā tika sūtīts eksplozīvais Roberts Savaļnieks. Turpretim Daugavas sākumsastāvā vietām samainījušies bija uzbrucēji Mamuka Gongadze un Stenlijs Ibe. Pēdējā laikā bija pierasts redzēt gruzīnu Gongadzi smailes uzbrucēja pozīcijā, bet Ibi - flangā. Šoreiz komandas galvenais treneris Ivans Tabanovs lēma spēlēt otrādāk - Ibe smailē un Gongadze flangā.
Lai arī telefonsarunā Tabanovs noliedza, ka šādu izmaiņu būtu veicis Gongadzes slinkuma dēļ, taču, manuprāt, tas ir viens no svarīgākajiem iemesliem. Gruzīns vairās no kontakta spēles kā no spitālīgajiem. Piemēram, nesenajā spēlē pret Skonto (0:0) bija uzkrītoši redzams, ka pat dažās epizodēs, kad Gongadze varēja cīnīties par bumbu "otrajā stāvā", viņš ne tikai nepalecās pēc augstu esošas bumbas, bet pat pielieca galvu - lai tik' nesanāk dabūt bietē. Atlētiskais Ibe ir pilnīgs pretstats - jo fiziskāka spēle, jo biežāk viņš no situācijas izies kā uzvarētājs. To apliecina arī spēles statistika. Ibe Liepājā uzvarēja 25 divcīņas (lielākais rādītājs abās komandās), kas bija 63% no visām divcīņām, kurās nigērietis iesaistījās. Turpretim augumā raženais, bet kalsnais Gongadze 90 spēlētās minūtēs uzvarēja tikai trīs divcīņas (21%)... Ibe divcīņās bija labākais abās komandās, bet Gongadze - sliktākais. Tāpēc lēmums centrā likt spēlēt Ibem bija likumsakarīgs un, visticamāk, ietekmēja spēles gaitu vairāk nekā varētu domāt.
Liepājas metalurga kombinācijas, kas noveda pie bīstamiem sitieniem |
Liepājas metalurga uzbrūkošo pussargu darbības laukumā |
Interesanti ir salīdzināt visu trīs Liepājas metalurga uzbrūkošo pussargu lietderību laukumā. Par centra pussargu Riti Leliugu šajā spēlē nemaz nav vērts runāt. Viņš aizvadīja ļoti neizteiksmīgu spēli, paliekot Daugavas nigērieša Daniela Olas ēnā. Grūti teikt, cik liela tā ir paša Leliugas vaina, jo pret Olu ēnā paliek praktiski visi desmitie numuri virslīgā...
Viens no biežāk izmantotajiem veidiem, kā salīdzināt viena vai otra spēlētāja prasmi izmantot iespēju spēlēt ar bumbu, ir aplūkot saņemto (pēdējā kolonna) un atdoto (pirmā kolonna) piespēļu kvantitāti. Vladimirs Kamešs saņēma 31 piespēli, bet atdeva tikai 19. Tātad 12 reizes, kad Kamešs saņēma bumbu, viņš to vienkārši zaudēja. Līdzīgi ir arī Leliugam, tikai zaudēto bumbu skaits ir mazāks. Turpretim Roberts Savaļnieks saņēma tikai 29 piespēles, bet centās atdot - 36. Tātad Savaļnieks ne tikai prata izrīkoties ar bumbu, kad partneri viņam to piespēlēja, bet arī pats bijis aktīvs bumbas iegūšanā - atņemot to pretiniekiem, pārtverot Daugavas piespēles, tiekot pie Daugavas atsistajām bumbām utt.
Liepājas metalurgs - Daugava. Uzvarēto divcīņu procents laukuma zonās |
Iespējams, ka viens no iepriekš aplūkotās problēmas iemesliem bija arī Daugavas aizsardzība. Aplūkojot attēlu par laukuma zonām, kurās abas komandas vairāk uzvarēja divcīņu, uzskatāmi redzams, ka Liepājas metalurgs uzvarēja daudz vairāk divcīņu sava uzbrukuma labajā flangā (67%), bet uzbrukuma kreisajā flangā - tikai 25% divcīņu. Labajā flangā, kā zināms, spēlēja Savaļnieks pret Bidzinu Cincadzi un Dmitriju Polovinčuku, bet otrā malā Vladimirs Kamešs spēlēja pret Juriju Sokolovu. Taču, manuprāt, šie dati ir tikai sekas iepriekš minētajai liepājnieku problēmai vienlīdz aktīvi spēlēt abos flangos, nevis iemesls.
Protams, nevar aizmirst arī to, ka Daugavas treneris Tabanovs jau pirmajā puslaikā nolēma savu kreisās malas aizsargu Cincadzi nomainīt pret Polovinčuku. Savu izvēli viņš telefonsarunā pamatoja ar to, ka pirmā puslaika sākumā Daugavai bija milzīgas problēmas aizsardzības kreisajā malā. Viņš vienkārši nebija varējis turpināt noskatīties, kā liepājnieki briest pirmajam vārtu guvumam no sava labā un daugavpiliešu kreisā flanga.
Kā šī maiņa ietekmēja spēles gaitu un vai vispār ietekmēja? Cincadze pēc pamata ampluā ir aizsargs, nereti spēlējot arī aizsardzības centrā. Polovinčuks tomēr ir ārmalas futbolists, kurš šosezon daudz spēlējis arī vidējā līnijā. Tātad Tabanovs būtu vēlējies pastiprināt aizsardzību, aizsargu nomainot pret pussargu? Diez vai. Viņa domu gājiens, visticamāk, būs bijis cits. Proti, Cincadze manāmi zaudēja Savaļniekam ātrumā. Tātad ātrums ir viens no faktoriem, kas šajā izvēlē runāja par labu Polovinčukam. Otrkārt, Polovinčuks ir bīstamāks uzbrukumā un radošāks. Un, hei! Kā gadījies, kā ne, Daugavai kreisās malas pussarga pozīcijā spēlēja uzbrucējs Mamuka Gongadze, kura uzdevums bija pārvietoties uz centu uzbrukuma fāzē. Tādos gadījumos kreisās malas aizsargam bija jāieņem gruzīna atstātā kreisās malas pussarga pozīcija, "noslēdzot" šo zonu. Tādam mērķim pussargs Polovinčuks šķita labāka izvēle nekā aizsargs Cincadze... Tātad, tas ir otrais iemesls. Trešais varētu būt krievu leģionāra lielākā pieredze un autoritāte. Pāris reizes viņš asi nospēlēja pret Savaļnieku, un turpinājumā Roberta spēles sākumā iegūtā pārliecība pār saviem spēkiem tikai noplaka.
Faktiski ar šo maiņu Tabanovs nepastiprināja vis aizsardzību, bet gan savas komandas uzbrūkošo potenciālu kreisajā flangā. Polovinčuka aktīvā pieslēgšanās uzbrukumiem biežāk novirzīja spēli no Daugavas vārtiem. Turklāt vēl lika Savaļniekam vairāk strādāt aizsardzībā, kur Roberts bija spiests atstāt daudz spēka, kas pēc ilgās nespēlēšanas savainojuma dēļ nepalika bez sekām.