Pirms mača lielu uzmanību piesaistīja Skonto stadiona zāliena krāsošana, lai tas labāk izskatītos televīzijā. Brūnganos toņus aizstāja zaļganie. Kvalitāte nebija tā labākā, tomēr apstākļi abām komandām vienādi. Aukstajā marta vakarā latviešu futbolisti beidzot vairāk atgādināja vilkus nekā aitas un jau no pirmajām minūtēm aktīvi cīnījās, uzņēmās iniciatīvu un nebaidījās uzbrukt. Pretī bija melnkalnieši, kas pie katra mazākā pieskāriena un kontakta krita un saķēra galvu, bet komandas soliņš nepārtraukti raidīja pārmetumus tiesnesim par soda nepiešķiršanu. Latvijas futbolisti ar aktiermākslu tādos apmēros nenodarbojās. Kaujinieciskais noskaņojums un agresīvais spēles stils deva augļus. Jānis Ikaunieks aukstasinīgi trieca bumbu vārtu tīklā, bet Latvijas Futbola federācijas delegāti ložās sajūtas pielīdzināja Čempionu līgas finālam. Tomēr realitātē nācās atgriezties ļoti ātri. Melnkalne nekavējoties atbildēja ar rezultatīvu prettriecienu. Ātra vārtu ielaišana pēc veiksmīga uzbrukuma ir Latvijas izlases firmas zīme Daiņa Kazakeviča laikā, jo tāds pats scenārijs bija abās Nāciju līgas spēlēs rudenī pret Fēru salām. Futbolisti sapriecājas, ka beidzot iesituši un izvirzījušies vadībā, zaudē možumu un koncentrēšanos, bet pretinieki to nekavējoties izmanto.
Spēles sākumā valstsvienība bija enerģiska un aktīvi gāja uz priekšu, bet ar laiku spēka rezerves izsīka un Latvija arvien vairāk nosēdās aizsardzībā. Tuvojoties spēles beigām, tas kļuva acīmredzamāk un fiziskā sagatavotība spēlēja lielāku lomu. «Ja nespēlējam fiziski aktīvu futbolu pret tāda līmeņa futbolistiem, mums ir grūti būt konkurētspējīgiem. Jābūt spējīgiem izdarīt diezgan lielu fizisko spiedienu, veikt lielu fizisko aktivitāti, lai mēs varētu pārņemt iniciatīvu un izveidot kvalitatīvu pretspēli,» aktīvo mača sākumu preses konferencē komentēja Kazakevičs. Spēles otrajā daļā Melnkalne uzbruka vēl jaudīgāk, Latvijas soda laukumā dažbrīd bija vērojama panika, kas rezultējās ar pretinieku zvaigznes Stevana Jovetiča uzvaras vārtiem 83. minūtē. Sāpīgs zaudējums līdzvērtīgā spēlē. Ņemot vērā abu komandu spēku samēru, Latvijas valstsvienība demonstrēja sniegumu virs sava līmeņa. Pretiniekus glāba arī vārtu stabs.
Melnkalnes treneris Miodrags Radulovičs arī pēc uzvarētās spēles nekaunējās kritizēt tiesāšanu, laikapstākļus un laukuma kvalitāti. Mača galvenais varonis Jovetičs atzīmēja, ka tā bijusi smaga un fiziski prasīga spēle ar daudz divcīņām. Latviešu spēli par asu nosauca arī Melnkalnes debitants Urošs Džurdževičs. "Jau otrajā minūtē saņēmu pirmo sitienu, tam sekoja vēl vairāki. Domāju, ka bija jāseko noraidījumam, jo saņēmu sitienu arī ar elkoni," pēc mača teica Spānijas otrās līgas bombardieris Džurdževičs.
Pēc zaudējuma Melnkalnei mērķis par ceturto vietu grupā kļuvis krietni grūtāk aizsniedzams. Latvijas izlase tālāk dosies smagā divu spēļu izbraukumā uz Nīderlandi un Turciju, kur teju katrs spēlētājs ir pasaules klases līmenī. Latvijas izlasei šis cikls nebūs viegls, bet sākums un atdeve pirmajā mačā liek cerēt uz pārmaiņām.