“Ja mēs nebūtu olimpiādē, bet parastās sacensībās, tad teiktu, ka viņš nocīnījās super. Viņš pilnībā izpildīja visu programmu, kas bija sagatavota šai cīņai, taču savu vienīgo iespēju neizmantoja, līdz ar to netiekot otrajā kārtā. Olimpiskās sacensības no citām atšķiras ar to, ka šeit nedrīkst palaist garām nevienu iespēju. Vienmēr vismaz viena ir, un viņš to šoreiz palaida garām,” atzina Zeļonijs.
Pēc viņa domā, Konstantīnam šī cīņa bija kā fināls, jo pēc tam nākamās būtu krietni vieglākas: “Es pat teiktu, ka, uzvarot šo cīņu, mēs ļoti reāli pretendētu uz labāko piecinieku kā minimums. Tālāk jau medaļas ir rokas stiepiena attālumā.” Zeļonijs piekrita tam, ka pasaules ranga līderis Lenadru Giljeru šajā cīņā nespīdēja, taču piebilda, ka tas ir tikai un vienīgi Ovčiņņikova nopelns: “Šeit nav atbraukuši parasti džudisti, un arī Kostja tāds nav. Konstantīns neļāva viņam realizēt savu pārsvaru, neļāva izdarīt pirmos satvērienus, viss tika izdarīt pareizi. Brazīlietis prot veikt fantastiskus ippon [paņēmiens, par kuru piešķir maksimālo punktu skaitu]. Šeit nebija nekā no tā, jo Kostja viņu neitralizēja. Taču pats savu iespēju viņš neizmantoja.”
Sidnejas olimpisko spēļu bronzas godalgas ieguvējs, vērtējot tiesnešu darbu, smejoties noteica, ka šobrīd būtu gatavs arbitrus piežmiegt, taču kopumā saprot situāciju: “Ja iziet divi pretinieki, un viens no tiem ir pasaules ranga līderis, viņam uzreiz ir avanss. Tāda ir dzīve. Ja neesi pirmais numurs, jāpierāda, ka neesi sliktāks. Tas ir normāli.” Visspilgtāk tas bijis cīņas beigās, kad arbitri ļāvuši pārāk ilgi sportistiem cīnīties parterī, lai Ovčiņņikovam nebūtu iespēju izdarīt pēdējo uzbrukumu. “Arī uz tiesnešiem ir liels spiediens, īpaši jau tad, kad visu var izšķirts viens paņēmiens. Tas viņiem nepatīk, tāpēc viņi sev šādi atvieglo dzīvi,” sacīja Zeļonijs.