"Abus salīdzināt nebūtu īsti pareizi, jo katrs sportists attīstās
savādāk. Tomēr Artūram ir labas iespējas izaugt par pasaules līmeņa
svarcēlāju," treneris Eduards Andruškevičs jauno talantu tik agrā
vecumā nevēlas pacelt slavas augstumos. Vēl priekšā daudz darāmā.
Medaļas krājas
Pagājušās nedēļas nogalē Plēsnieks no Eiropas U-20 čempionāta Zviedrijā
atveda sudraba medaļu, svara kategorijā līdz 105 kilogramiem summā
paceļot 371 (166+205) kg. Jūnijā pasaules U-20 čempionātā Bukarestē
viņš ieguva bronzu (160+206=366).
"Lielāks gandarījums ir par Eiropas sudrabu, jo Zviedrijā aizstāvēju
savu vicečempiona titulu," atzīst Artūrs. Summā par desmit kilogramiem
vairāk pacēla Krievijas sportists Eduards Mežgihovs, kurš U-20 grupā
startēja pēdējo gadu. Artūram vēl priekšā trīs gadi. "Iznāk, ka man
vajadzēs būt favorītam. Galvenais, lai rezultāti turpinātu uzlaboties."
Tāpat kā Ščerbatihs, arī Plēsnieks ir dobelnieks, bet pēdējos divus
gadus trenējas Ventspilī. "Tēvs mani jau deviņu gadu vecumā aizveda uz
svarcelšanu, lai es nedaudz uzaudzētu muskuļus. Bija laiks, kad no
svaru zāles gribēju laisties projām. Bet 15 gados izcīnīju pirmo
Eiropas medaļu un par aiziešanu vairs nevarēja būt runas."
Jau pēc
mēneša, septembrī, Izraēlā Artūram būs jāaizstāv pirms gada izcīnītais
Eiropas U-17 čempiona tituls.
Potenciāls smagsvars
Ščerbatihs 17 gadu vecumā vēl startēja svara kategorijā līdz 94 kg un
varēja uzgrūst 195 kg. Plēsnieks jau sver 102 —103 kg un virs galvas
noturējis 206 kg smagu svaru stieni. "Viktoram straujš uzrāviens bija
astoņpadsmit gados. Viņš pieņēmās svarā līdz 105—108 kilogramiem un
spēja pacelt jau 210," atceras Andruškevičs.
Pieredzējušais treneris labi apzinās, ka junioru vecumā uz priekšu
jāiet soli pa solim. "Eiropas čempionātā Artūrs man teica, ka esot jau
gatavs celt 210 kilogramus. Es viņam atbildēju: "Traks, vai?!"
Rezultātus nedrīkst forsēt. Jābūt ļoti uzmanīgam, lai neiedzīvotos
savainojumos."
Pēc Andruškeviča teiktā, Plēsnieks jau tuvākajā nākotnē
esot sev izvirzījis mērķi sasniegt tādus rezultātus, ka pat bail esot
tos nosaukt.
Ja reiz 17 gadu vecumā Plēsnieks jau sver 103 kg, viņa nākotne
acīmredzot ir starp smagsvariem (105+). "Visticamāk, jā, bet vēl viņam
jāpaliek kategorijā līdz 105 kg," uzskata treneris.
Piekrīt arī pats sportists: "Pagaidām man pie smagsvariem nav ko darīt. Kad varēšu cīnīties par desmitnieku, sešnieku vai pat trijnieku, tad arī pāriešu nākamajā kategorijā." Artūrs svaru zālē turpina mācīties no sava titulētā priekšteča.
"Viktors mums, jaunajiem, ir paraugs. Jau septiņus
gadus trenējamies vienā grupā. Viņš mums ir iemācījis visu, ko var
atļauties darīt svaru zālē."
Grib startēt Londonā
Treneris Andruškevičs nākotnes plānos ierakstījis triju Latvijas
svarcēlāju piedalīšanos 2012.gada olimpiskajās spēlēs Londonā. Par
ceļazīmēm būs jācīnās pasaules čempionātos — 2010.gadā Antaljā un
2011.gadā Parīzē. "Konkurence ir milzīga. Pasaulē ar svarcelšanu
nodarbojas apmēram 90 valstīs, bet, ja gribam uz Londonu vest trīs
sportistus, mums jāiekļūst starp 24 labākajām."
Ar nopietniem nolūkiem uz Londonu raugās arī Plēsnieks. "Gribu ne tikai
piedalīties, bet arī sasniegt cienīgu rezultātu." Izsakoties Ščerbatiha
vārdiem — lai tikai jaunos sportistus no mērķa nenovirza mīlestība.
"Pagaidām meitenes nav traucējušas. Domāju, ka svarcelšanā būšu vēl ilgi," saka Plēsnieks. Turēsim pie vārda!