"Esam pieņēmuši lēmumu, ka Krievijas pārstāvjiem būs jāparaksta dokuments, kurā apliecina, ka neatbalsta karu Ukrainā, nekad nav piedalījies nekādās militārās operācijās. Pieļauju, ka mūsu lēmumi būs nozīmīgi Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) ārkārtas kongresā, kas paredzēts vēlāk šogad," teica Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte.
Šādu balsojumu izvrizīja Francija, Lielbritānija un Vācija, kam pievienojās Polija, Lietuva, Gruzija, atklāja Dadzīte.
Tāpat Dadzīte norādīja, ka vairākas valstis iestājās pret šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka tas padarīs bīstamu Krievijas sportistu dzīvi pēc paralimpiskajām spēlēm.
LPK prezidente atklāja, ka atbalstu neguva Latvijas priekšlikums, kurā Eiropas valstis patur iespēju tomēr boikotēt spēles, paziņojot par to vismaz 24 stundas pirms paralimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas. Par to nobalsoja tikai septiņas valstis, sešas atturējās, bet 21 valsts balsoja pret.
Dadzīte pauda, ka asamblejas laikā LPK secinājusi, ka Eiropas paralimpisko komiteju līderi nav gatavi pieņemt atklātus un drosmīgus lēmumus - kāds slēpjas aiz savas valdības lēmumiem, kāds norādīja, ka nevar pieņemt lēmums sportistu vietā, kāds balsoja "pret", jo pauda, ka sportisti ir gatavojušies un viņiem ir jābrauc uz spēlēm.
Dadzīte norādīja, ka daudzas valstis iebilda pret vārda "boikots" izmantošanu, taču LPK savu nostāju nemainīja.
EPC prezidents Reimonds Blondels atklāja, ka ārkārtas Ģenerālās asamblejas rīkošanu pieprasīja 14 EPC dalībvalstis. "Daudzas no mūsu dalībvalstīm aktualizēja jautājumu, ko nozīmē "neitralitāte", tāpēc pieprasīja šo asambleju," sacīja Blondels.
Tāpat Blondels norādīja, ka asambleja aizvadīta veiksmīgi un lielākā daļa EPC dalībvalstu ir vienota atbalstā Ukrainai, tās parasportistiem un tautai.
Ārkārtas Ģenerālajā asamblejā skatīja jautājumus par Eiropas valstu rīcību saistībā ar IPC pieņemto lēmumu, kas pieļauj Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzē gaidāmajās paralimpiskajās spēlēs.