Sacensību dienā uz starta dosies septiņi Latvijas sportisti, kuru startiem būs iespējams sekot līdzi televīzijas kanāla LTV7 tiešraidē.
Eiropas čempionātā virknei sportistu ir pēdējā iespēja izpildīt Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu.
Kā pirmais no Latvijas sportistiem ceturtdien startēs Elvijs Misāns, kurš lūkos sasniegt finālu trīssoļlēkšanā. Kvalifikācijas A grupas starts iecerēts plkst.11.40 pēc Latvijas laika, bet finālā iekļūs sportisti, kas leks tālāk par 16,65 metriem vai iekļūs labāko 12 pulkā. Misāna personīgais rekords ir šosezon iespētie 16,77 metri, ar šādu rezultātu šogad ieņemot dalītu 41.vietu pasaulē.
Trešdien Misāns piedalījās kvalifikācijas sacensībās tāllēkšanā, taču ar 7,61 metru tālu lēcienu palika 20.vietā 24 dalībnieku konkurencē.
Plkst.13 šķēpa mešanas sektorā kvalifikācija A grupā sacensības sāks Sinta Ozoliņa un Līna Mūze, bet plkst.14.35 B grupā metīs Madara Palameika.
Palameikai šogad pieder trešais labākais rezultāts pasaulē (65,86 metri) atpaliekot vienīgi no čehietes Barboras Špotākovas (66,87) un vācietes Kristīnes Husongas (66,41). Savukārt Ozoliņas 62,78 metri ir šosezon 18.rezultāts pasaulē, bet Līnas Mūzes personīgais rekords 62,09 metri ir 24.tālākais metiens.
Latvijas rekordiste Palameika, kura 2014.gadā Jelgavā meta šķēpu 66,15 metru tālumā, šosezon uzvarējusi divos Dimanta līgas posmos. Visas trīs Latvijas šķēpraides augustā piedalīsies Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.
Finālā iekļūs šķēpmetējas, kas rīku raidīs tālāk par 60,00 metriem vai iekļūs labāko 12 pulkā.
Vakara sesijā plkst.18.35 400 metru pirmajā pusfināla skrējienā no trim uz skrejceļa izies Gunta Latiševa-Čudare. Savā priekšsacīkšu skrējienā Latiševa-Čudare izcīnīja otro vietu, finišējot pēc 53,36 sekundēm, kas ir viņas sezonas labākais rezultāts. Latiševa-Čudare priekšsacīkstēs uzrādīja septīto labāko rezultātu 20 dalībnieču konkurencē, bet pusfinālu nesasniedza vien sešas no finišējušajām skrējējām.
Sportistes personiskais rekords apļa skrējienā ir 52,17 sekundes, bet šosezon līdz šim viņa ātrāk par 53,71 sekundi nebija skrējusi. Pirms sacensībām Latiševai-Čudarei bija 17.labākais rezultāts starp 20 dalībniecēm.
Finālā iekļūs divas ātrākās sportistes no katra pusfināla, kā arī divu augstāko rezultātu īpašnieces, kas nefinišēs labāko divniekā.
Tikmēr plkst.19.27 1500 metru priekšsacīkstēs otrajā skrējienā no trim uz starta izies Dmitrijs Jurkevičs, bet finālā iekļūs trīs ātrākie katra skrējiena sportisti, kā arī trīs labāko rezultātu īpašnieki. Jurkeviča personīgais rekords šajā distancē ir trīs minūtes un 37,35 sekundes, kas sasniegts 2011.gadā, bet šosezon viņš bijis vairāk nekā trīs sekundes lēnāks.
Plkst.19.35 sāksies šķēpa mešanas fināls, kurā Latviju pārstāvēs Zigismunds Sirmais. Sirmais kvalifikācijas pirmajā mēģinājumā šķēpu raidīja 82,96 metru tālumā, kas bija piektais labākais rezultāts.
Vēl maija beigās Sirmais nespēja pārsniegt 72 metru atzīmi, tomēr jūnijā viņš pēkšņi sasniedza sportisko formu - vispirms "Ventspils šķēpos" izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu (83,00 metri), šķēpu raidot 83,95 metru tālumā, turklāt arī katrās nākamajās sacensībās viņš bijis tālāks par 80 metriem.
Kvalifikācijas A grupā startēja arī vēl viens Latvijas olimpietis Rolands Štrobinders, tomēr viņam neviens no trim mēģinājumiem netika ieskaitīts, sportistam paliekot bez rezultāta. Tikmēr kvalifikācija B grupā Jānis Svens Grīva šķēpu raidīja 71,84, 73,38 un 69,83 metru tālumā. Ar 73,38 tālu metienu Grīva B grupā palika 14.vietā, bet sacensības viņš noslēdza 28.pozīcijā.
LETA jau vēstīja, ka trešdien kārtslēcējs Mareks Ārents izcīnīja vietu finālā, bet tāllēcēja Aiga Grabuste guva traumu, kā dēļ viņas cīņa par olimpisko spēļu normatīvu ir beigusies.
Latviju Eiropas čempionātā, kas ilgs līdz svētdienai, pārstāvēs arī Jānis Višķers, Agata Strausa (abi - pusmaratons) un Līga Velvere (400 metru barjerskrējiens).
Tikmēr trīs vieglatlēti, kuri izpildīja Eiropas čempionāta normatīvus, atteicās startēt šajās meistarsacīkstēs, šādu lēmumu pieņemot lodes grūdējam Mārim Urtānam, kārtslēcējam Paulam Pujātam un vesera metējam Igoram Sokolovam.
Eiropas meistarsacīkšu normatīvus bija izpildījuši arī šķēpmetēji Anete Kociņa, Gatis Čakšs un Ainārs Kovals, taču katrā disciplīnā vienu valsti drīkst pārstāvēt maksimums trīs atlēti.