Pirms četriem gadiem Latvijas sportisti no Riodežaneiro pārradās tukšām rokām, pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas paliekot bez godalgām vasaras olimpiskajās spēlēs, un arī aizpērn Phjončhanā ierasti augstās ziemas sporta veidu ambīcijas izdevās apliecināt tikai daļēji – ar olimpisko bronzu rotājušies mājās pārradās bobslejisti Oskars Melbārdis un Jānis Strenga, bet cerības tika saistītas ar vēl vismaz divtik mūsu sportistiem.
Gadu pirms Tokijas spēlēm pērnajā vasarā tradicionālajā Gracenote vērtējumā Latvijai tika "iedalītas" divas godalgas. Sporta statistiķi bija sarēķinājuši otro vietu svarcēlājai Rebekai Kohai un bronzu Latvijas 3x3 basketbola kvartetam šī sporta veida olimpiskajā debijā. Latvieši jau iepriekš bijuši naski uz jauno olimpisko sporta veidu apgūšanu – pēdējās divas zelta godalgas vasaras spēlēs mūsu valstij izcīnījis BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, bet līdz šim svaigākais vasaras spēļu cēlmetāls ir pludmales volejbolistu Mārtiņa Pļaviņa un Jāņa Šmēdiņa kolekcijā. Līdzīgi kā 3x3 basketbols, arī šie sporta veidi atvasināti no tradicionālajiem sportiem, kuros mūsu atlētiem šajā gadsimtā nav veicies tik labi.
3x3 basketbolistu olimpiskā cerība iedegās pirms divarpus gadiem, kad arī sākās Latvijas "lieliskā četrinieka" spožais ceļš pretī virsotnei. Sensacionālā kļūšana par Eiropas čempioniem Naurim Miezim, Kārlim Lasmanim, Agnim Čavaram un Edgaram Krūmiņam pavēra jaunas iespējas, un kvartets tās nekavējās izmantot. Šobrīd viņu Rīga Ghetto komanda un Latvijas izlase ir stabila vērtība pasaules 3x3 basketbola elitē. Olimpiskajā turnīrā gan piedalīsies tikai astoņas komandas un latviešiem izšķirošā cīņa par Tokijas ceļazīmi vēl priekšā, bet šie puiši ir apliecinājuši, ka nepārvaramu šķēršļu viņiem šajā sabiedrībā nav.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 2. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!