«Erikson, vēl viena desmitdaļa jānomet! Džoni, kārtīgi jāuzskrien!» nezinātājam, izdzirdot Prūša uzsaukumus, varēja rasties iespaids, ka uz ledus trenējas Zviedrijas vai Amerikas bobslejisti. Ātri gan kļuva skaidrs, ka izlases jaunpienācējs Latvijas rekordists desmitcīņā Edgars Eriņš pārtapis par eriksonu, bet Jāņu liktenis (šajā gadījumā Jāņa Strengas) tāds ir ne tikai bobsleja aprindās, ka viņus itin bieži pārdēvē par džoņiem. Kurzemnieks Prūsis ik pa laikam izmeta kādu zobgalību, vienam otram veltot arī asākus vārdus. Tas tāpēc, ka dažādie raksturi prasot atšķirīgu pieeju - ja kāds jāpaglauda pa spalvai, tad cita virzienā normas robežās jālieto šādiem gadījumiem noderīgā bagātīgā krievu leksika.
Svaram ir nozīme
Pirmais ledus svarīgāks ir stūmējiem, jo cīņa par vietām Latvijas izlasē startēšanai Soču olimpiskajās spēlēs jau rit pilnā sparā. Līdzīgi kā sporta spēļu komandās, arī Prūsim ir pārbaudītas vērtības, par kurām viņam nav šaubu. Piemēram, treneris neslēpj, ka pirmajā divnieku ekipāžā Oskara Melbārža stūmējs būs Daumants Dreiškens, kaut arī testos gados jaunākie stūmēji par dažām simtdaļām jau aizsteigušies priekšā. «Dreiškens gadu garumā ir mūsu stabilākais stūmējs. Daumantu aizvietot ir grūti arī tāpēc, ka viņa «kaujas» svars ir ap 107 kilogramiem. Citiem aizmugurējiem stūmējiem savukārt desmit vai pat piecpadsmit kilogramu mazāk. Tas nozīmē, ka kamanās nepieciešamā svara nodrošināšanai būtu jāliek papildu smagumi.»