Lai automātiski iekļūtu kārtslēkšanas sacensību finālā, sportistiem vajadzēja pārvarēt vismaz 5,70 metru augstumu. Tas neizdevās nevienam no atlētiem, taču Ārents iespēja pārvarēt vien 5,25 metrus, kas starp visiem 19 ieskaitītajiem rezultātiem bija sliktākais rādītājs.
Lai iekļūtu labāko divpadsmitniekā, kas garantēja vietu finālsacensībās, Ārentam vajadzēja pievarēt vismaz 5,55 metru augstumā novietoto latiņu. Latvijas sportista personīgais rekords ir 5,60 metri.
Kārtējo reizi nozīmīgāko sacensību kvalifikāciju nepārvarēja Latvijas rekordists vesera mešanā Igors Sokolovs, kurš ar 72,78 metrus tālu raidījumu (ieskaitīts tikai pirmais no trim mēģinājumiem) palika 11.vietā savā B kvalifikācijas grupā, bet visu dalībnieku vērtējumā ieņēma 19.vietu starp 27 ieskaitīto rezultātu īpašniekiem. Lai iekļūtu finālā, Sokolovam vajadzēja mest vismaz 75,18 m tālu. Ar rezultātu 79,06 metri kvalifikācija labākais bija leģendārais ungāru vesera metējs Kristiāns Pars.
Tāllēkšanas kvalifikācijas barjeru pārvarēt neizdevās Latvijas sportistei Laumai Grīvai. Viņa labākajā mēģinājumā sasniedza rezultātu 6,50 metri (vēl arī 6,46 un 6,36), ar ko bija par maz, lai sasniegtu finālu. Pietrūka tikai astoņu centimetru - amerikāniete Britnija Rīsa aizlēca 6,57 m. Laumai 9.vieta savā A kvalifikācijas grupā un 16.pozīcija kopvērtējumā. Ieskaitītu rezultātu ieguva 29 tāllēcējas.
Savukārt turpmākajās dienās uz starta izies arī daudzcīņniece Laura Ikauniece, šķēpmetējas Madara Palameika un Līna Mūze, šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis, soļotājas Agnese Pastare un Anete Kažemaka (abas veiks 20 kilometru distanci), kā arī soļotājs Arnis Rumbenieks (arī startēs 20 kilometru distancē).
Latvija pasaules čempionātu vēsturē līdz šim izcīnījusi tikai vienu medaļu - 2011.gadā pie bronzas godalgas tika tāllēcēja Ineta Radeviča.