Šosezon Madara bija šķēpu raidījusi 65,68 metrus tālu un izcīnījusi divas uzvaras prestižās Dimanta līgas sacensībās, tomēr sezonas galvenajā startā – olimpiskajās spēlēs – neizdevās pietuvoties savam labākajam rezultātam. "Es jutos savādāk. Tas ir sports, tā ir tā cilvēcība. Mēs neesam roboti un neesam ieprogrammēti. Mēs visu laiku neesam vienādi, kā cilvēki mūs redz televīzijā. Mēs esam pilnīgi savādāki katru dienu. Cilvēks ir emocionālāks vai arī tāds kāds viņš ir – izmaiņas ir iespējamas."
Olimpiādē sportiste ir gribējusi būt mierīgāka. "Es gribēju sakoncentrēties tieši saviem metieniem, lai šķēps lidotu ļoti tālu, bet kaut kas man iztraucēja. Es jutu, ka varētu būt grūti, bet negatavojos šādam iznākumam."
Psiholoģisko slogu no malas Madara neesot jutusi. "Tas ir pluss, ka visi cer, un mēs paši ceram. Ja mēs necerētu, tad jau mums nevajadzētu nemaz sportot. Tad mums nebūtu mērķis dzīvē."
Pēc šķēpmešanas finālsacensībām Palameika atklāja, kas patraucējis sasniegt labu rezultātu. "Bija mazliet mīkstas kājas un, to apzinoties, ir grūti iet un darīt. Tas jau sāk izmainīt visu dabiskumu. Es priecājos, ka atkal tomēr kaut kādā ziņā saņēmos un aizmetu pāri 60 metriem. Mazliet ir tāda sajūta, ka ir pietrūcis."