Martā Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) anulēja Zaripovas sasniegtos rezultātus laika posmā no 2011.gada 20.jūlija līdz 2013.gada 25.jūlijam. Savukārt pirmdien Zaripovai oficiāli atņemta zelta medaļa.
Jau jūnijā par Londonas olimpisko spēļu čempioni oficiāli kļuva tunisiete Habiba Gribi, līdz ar to sudraba medaļu ieguva etiopiete Sofija Asefa, bet bronzas medaļa tika kenijietei Milkahai Čemosai Čeivai, kura pirms četriem gadiem no goda pjedestāla atpalika tikai četras sekundes simtdaļas.
Tikmēr Latvijas skrējēja Poļina Jeļizarova Londonas olimpiskajās spēlēs distanci veica deviņās minūtēs un 38,56 sekundēs, tobrīd ieņemot 13.vietu. Tiesa, pēc Zaripovas un spānietes Martas Domingesas, kura finišēja vienu pozīciju virs Jeļizarovas, diskvalifikācijām Latvijas skrējēja pakāpās uz 11.pozīciju.
Kopumā vēl 12 sportistiem Londonas olimpisko spēļu atkārtotajās provēs atrastas dopinga pēdas. No šiem sportistiem divi Krievijas svarcēlāji Aleksandrs Ivanovs un Natālija Zabolotnaja Londonā tika pie sudraba medaļām, kuras arī būs jāatgriež.
Tāpat Londonas olimpisko spēļu bronzas medaļas būs jāatdod Moldovas svarcēlājiem Anatolijam Kirikam un Kristinai Jovu, armēnietei Hripsimei Huršudjanai, kā arī baltkrievietei Irinai Kuļjošai.
SOK maijā sadarbībā ar Pasaules Antidopinga aģentūru (WADA) aktīvi sāka pārbaudīt Pekinas un Londonas olimpisko spēļu laikā ņemtās analīzes. Pārbaudēs tika izmantotas jaunākās metodes, kas ļāva atklāt sportistu organismā vielas, kuras attiecīgi pirms astoņiem vai četriem gadiem vēl nevarēja noteikt. Kopā jau anulēti vairāk nekā 50 sportistu rezultāti.
Latvijas sportisti Pekinas olimpiskajās spēlēs izcīnīja trīs medaļas - Māris Štrombergs triumfēja BMX riteņbraukšanā, Ainārs Kovals izcīnīja sudrabu šķēpmešanā, bet Viktors Ščerbatihs tika pie bronzas svarcelšanā svara kategorijā virs 105 kilogramiem. Savukārt no Londonas Latvijas sportisti pārveda divas medaļas, jo Štrombergs aizstāvēja savu olimpiskā čempiona titulu, bet Jānis Šmēdiņš un Mārtiņš Pļaviņš tiks pie bronzas pludmales volejbolā.
Krievijas sportu pēdējā gada laikā satricinājuši neskaitāmi dopinga skandāli. Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) pēc tā dēvētā Ričarda Maklarena ziņojuma, kurā tika norādīts uz valsts atbalstītu dopinga sistēmu, kuras pamatā bija pozitīvu dopinga analīžu nomainīšana pret negatīvām, aicināja atbildīgās organizācijas aizliegt Krievijas sportistiem startēt starptautiskajās sacensībās, tostarp Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.
SOK šo aicinājumu neatbalstīja, ļaujot starptautiskajām federācijām pašām izlemt, vai pielaist krievu atlētus startiem. Dažas federācijas, piemēram, vieglatlētikā un svarcelšanā, šo iespēju izmantoja. Tiesa, pretēju lēmumu pieņēma Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, tāpēc Krievijas sportisti nestartēja Riodežaneiro paraolimpiskajās spēlēs.
Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) piešķirtā pagaidu diskvalifikācija Krievijas Vieglatlētikas federācijai (VFLA) joprojām ir spēkā, tāpēc šīs valsts sportisti starptautiskās sacensībās var startēt tikai pēc īpašas atļaujas saņemšanas.