“2017.gadā esam veiksmīgi realizējuši LOK galvenos darbības virzienus – piedalīšanos Eiropas Jaunatnes vasaras Olimpiādē Ģērā, kā arī gatavojoties un šā gada februārī sekmīgi aizvadot Phjončhanas ziemas Olimpiskās spēles”, LOK Ģenerālās asamblejas sesijā atzina LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. “2017.gads ziemas sporta veidu pārstāvjiem pagāja galvenokārt gatavojoties Olimpiskajām spēlēm un izcīnot vairākas medaļas gan Eiropas, gan pasaules arēnās. Vērā ņemamus rezultātus 2017.gadā guva arī vairāki vasaras sporta veidu pārstāvji, kuru skats jau tagad vēršas Tokijas Olimpisko spēļu virzienā 2020.gadā.”
“Par veiksmīgu un progresējošu var nodēvēt LOK sadarbību ar valdību, ar Izglītības un zinātnes un Iekšlietu ministrijām, kā arī ar Saeimu, valdību un Nacionālo Sporta padomi, veidojot Valsts sporta budžetu 2018.gadam”, turpināja LOK prezidents. “Taču katrs gads sākas ar bažām par nepietiekamo plānoto sporta programmu bāzes finansējumu nākamajos gados. Daudz pūļu un laika tiek patērēts, lai sasniegtu mērķi – saglabāt valsts budžeta bāzes finansējumu sportam iepriekšējā gada līmenī. Šobrīd esam atraduši kopīgu valodu ar IZM un Saeimas deputātiem, tādēļ trīs nākamo gadu budžetā šī problēma ir novērsta. Cīnīsimies par budžeta papildinājumu jau 2019.gadā. Bet jāatzīmē, ka 2017.gadā veiktā nodokļu reforma un jaunie likumi, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, rada neskaidrības par iespējamo sponsoru attieksmi pret sporta atbalstīšanu no uzņēmumu peļņas, jo uzņēmumu attīstībā ieguldīto 2018.gada peļņu turpmāk vairs neapliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Sekas šai reformai sajūtīsim jau tuvākajā laikā, jo sponsorēšana sportam 2018.-2019.gadā var samazināties dramatiski.”
“Aizvadītais gads un jau noslēgušās Phjončhanas ziemas Olimpiskās spēles ir bijušas nozīmīgas Latvijas Olimpiskajai saimei un Latvijas sportam”, LOK Ģenerālās asamblejas sesijā izteicās LOK ģenerālsekretārs un Olimpiskais vicečempions Žoržs Tikmers. “Lai arī Phjončhanas ziemas Olimpiskās spēles Korejā ir noslēgušās, sporta veidu attīstība neapstājas. Mūsu sportisti pierādījuši, ka spēj konkurēt ar ikvienu, un brīžiem tikai veiksme nav bijusi mūsu sabiedrotā. Lai sagaidītu panākumus Olimpiskajās spēlēs, jāiegulda arī nozīmīgi finanšu līdzekļi garākā laika posmā. Ir jāpiesaista jauni speciālisti un jāattīsta jauni talanti.”
LOK Ģenerālās asamblejas sesijas darbā piedalījās arī Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Jānis Upenieks un Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs. Ministru Prezidents Māris Kučinskis savā apsveikuma vēstulē LOK Ģenerālajai asamblejai uzsvēra: “Šī ir lieliska iespēja izvērtēt iepriekšējā periodā paveikto un izdarīt secinājumus, lai mūsu sportististu starti starptautiska līmeņa sacensībās būtu pēc iespējas sekmīgāki. Vienlaikus jāatceras, ka jebkuru Olimpisko spēļu noslēgums faktiski ir sākums ceļam uz jauniem sportiskiem sasniegumiem, un tas nozīmē, ka jums nav laika sēdēt, rokas klēpī salikušiem, jāgatavojas jauniem startiem, jauniem izaicinājumiem, jaunu talantu meklējumiem. Jūs esat pierādījuši, ka mēs spējam konkurēt ar lielajām nācijām, un šeit nav runa tikai par veiksmi – ir jāiegulda smags darbs, lai Latvijas karogs tiktu uzvilkts visaugstākajā mastā.”
LOK Ģenerālās asamblejas dalībnieki analizēja Latvijas Olimpiskās komandas Phjončhana 2018 sportistu sasniegtos rezultātus Phjončhanas ziemas Olimpisko spēļu laikā, un Latvijas komandas starts tika novērtēts kā labs.
Ziemas sporta veidu federācijas pirms Olimpiskajām spēlēm Phjončhanā sportistiem bija izvirzījušas uzdevumus par sasniedzamajiem rezultātiem. LOK veiktā analīze liecina, ka vairākos sporta veidos un disciplīnās sportisti viņiem uzdotos mērķus ir sasnieguši – no 34 izlases sportistiem 22 ir izpildījuši savu federāciju izvirzītos uzdevumus.
LOK darba galvenajām prioritātēm – Olimpisko spēļu sagatavošanās programmām, budžetā atvēlēti 2 269 532 eiro. No šīs summas 690 885 eiro atvēlēti Ziemas Olimpiskās spēles Phjončhana 2018 programmas apmaksai, savukārt Individuālo sporta veidu federāciju/savienību finansējumam un bāzes finansējumam individuālo sporta veidu federācijām/savienībām ir paredzēti 1 446 667 eiro. III Pasaules Jaunatnes Olimpisko spēļu “Buenosairesa 2018” programmas apmaksai ir paredzēti 99 430 eiro, bet 32 550 eiro atvēlēti Olimpiskās sagatavošanas programmai Tokija 2020.
Īpašiem mērķiem iezīmētie līdzekļi sastāda 1 035 225 eiro. Šī nauda paredzēta treneru tālākizglītības, sporta veidu federāciju, LOK reģionālās, sporta veidu attīstības, Olimpisko spēļu sagatavošanās programmu, Latvijas Olimpiskās akadēmijas, Latvijas Olimpiešu kluba un citu atbalsta programmu apmaksai. Tāpat finansējums paredzēts Olimpiskās dienas 2018 organizēšanai un projekta Sporto visa klase nodrošināšanai.
Minētās programmas tiek īstenotas ciešā sadarbībā ar 39 Olimpisko sporta veidu federācijām. Līdzekļi, galvenokārt, ir paredzēti sportistu treniņu darba apstākļu nodrošināšanai, sacensību inventāra iegādei un izgatavošanai, kā arī medicīniskajam nodrošinājumam. Daļa no federācijām piešķirtajiem līdzekļiem ir paredzēta Latvijas Olimpiskās vienības komandas sastāvos iekļauto treneru un sportistu mācību un treniņu darba nodrošināšanai.
Olimpiskās izglītības un informācijas programmu nodrošināšanai, kas paredz Latvijas Gada balva sportā 2018 un LOK Ģenerālās asamblejas 2018 organizatoriskās izmaksas, kā arī Olimpiskās izglītības un informatīvo nodrošinājumu, ir paredzēti 123 665 eiro.
LOK 2018.gadā turpinās atbalstīt deviņu reģionālo un sporta veidu Olimpisko centru attīstību, veicinot jaunatnes, tautas un augstu sasniegumu sporta aktivitātes valstī. 135 000 eiro plānoti kā līdzfinansējums visu reģionālo Olimpisko sporta centru modernizācijai un attīstībai.
Olimpisko programmu un pasākumu īstenošanai LOK saņem finansējumu no valsts pamatbudžeta, Starptautiskās Olimpiskās komitejas budžeta, kā arī no ziedotājiem un pašu saimnieciskās darbības.
Asamblejas sesijā piedalījās LOK individuālie locekļi un Olimpisko sporta veidu federāciju pilnvarotie pārstāvji, valsts amatpersonas, Nacionālās sporta padomes locekļi, viesi un žurnālisti, kā arī pirmo reizi asamblejas darbā piedalījās Latvijas Sērfošanas un SUP federācijas pārstāvji.
Tālis
Buks
Kulistāns