Kopš Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrs sadalīts divās kārtās, Latvijas handbolistiem galvenais uzdevums allaž bijis pirmās kārtas pārvarēšana, kas abas reizes arī ir izdevies, lai gan konkurence arī šajā turnīra fāzē bija itin nopietna. Vasarā pirmās kārtas turnīrā Turcijā «aiz borta» atstājām kaimiņus igauņus, kuru handbola līmenis parasti vērtēts augstāk par mūsējo.
Arī šoreiz kvalifikācijas otrajā posmā jāsacenšas ar vismaz pāris galvastiesu pārākiem pretiniekiem - titulētajām Horvātijas un Ungārijas komandām, kā arī regulāriem finālturnīru dalībniekiem slovākiem. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka konkurenti nav tik spēcīgi kā iepriekšējā ciklā (Vācija, Īslande, Austrija), taču Latvijas valstsvienības galvenais treneris Valdis Labanovskis iebilda: «Ja varētu izvēlēties, šo grupu neņemtu.» Viņaprāt, horvātu, ungāru un slovāku fiziskais spēles stils mūsu komandai ir krietni neparocīgāks un gaidāmas grūtākas cīņas nekā, piemēram, pret Īslandi vai Zviedriju, kas skaitās spēcīgākas. «Viņi darbojas kā mašīna,» atzina Labanovskis, norādot, ka pretī jāliek saliedēta komandas spēle. To gan nebūs viegli izdarīt, jo trīs kvalifikācijas ciklos, kopš viņš ir pie izlases stūres, ne reizi nav izdevies sapulcināt labāko sastāvu, turklāt treniņiem atvēlētais laiks pirms spēlēm ir gaužām īss. Arī šoreiz komanda sapulcējās tikai pirmdien, turklāt bez diviem līderiem - uzbrucējs Aivis Jurdžs palicis Vācijā ģimenes pieauguma dēļ, bet vārtsargs Raimonds Šteins guvis savainojumu.
Par tikšanu uz finālturnīru sapņot vēl krietni pāragri, taču spēles ar spēcīgiem konkurentiem jāizmanto pašu meistarības celšanai. «Iepriekšējā ciklā izbraukumā bijām faktiski izcīnījuši uzvaru pār olimpiskajiem vicečempioniem īslandiešiem, taču zaudējām, jo paši nenoticējām, ka to varam izdarīt. Līdzīgi iepriekš bija pret Čehiju. Jo biežāk mums būs šāda līmeņa spēļu, jo būs vairāk pārliecības par saviem spēkiem,» pirms došanās uz Ungāriju atklāja Latvijas Handbola federācijas viceprezidents Anrijs Brencāns.