Krievijas svarcēlājus no olimpiešu pulka izslēdza Starptautiskā Svarcelšanas federācija (IWF), šādu lēmumu pieņemot Krievijas svarcelšanā notikušu sistemātisku dopinga pārkāpumu dēļ.
"Krievijas pārstāvju darbību rezultātā vairākkārt ir nopietni cietusi uzticamība svarcelšanas sportam. Sankcijas piemērotas, lai pasargātu sporta vieda statusu," aizvadītajā sestdienā norādīja IWF.
Par Krievijas svarcelšanas federācijas vēršanos CAS tiesā Lozannā, pirmdien paziņoja šīs organizācijas prezidents Sergejs Sircovs. Viņš cer, ka pozitīva CAS lēmuma gadījumā, krievu svarcēlāji vēl var tikt iekļauti olimpisko spēļu dalībnieku pulkā.
Tiesa, pirms tam CAS jau skatīja Krievijas vieglatlētu līdzīgu prasību, taču to noraidīja, atstājot spēkā Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) piemēroto diskvalifikāciju Krievijas vieglatlētikai.
LETA jau ziņoja, ka pēc IWF lēmuma olimpiskajās spēlēs nevarēs startēt latviešu svarcēlāja Artūra Plēsnieka konkurents Dāvids Bedžanjans.
Svara kategorijā līdz 105 kilogramiem Plēsnieks ar 405 kilogramu summu olimpiskajā rangā ieņēma sesto vietu (179+226 kilogrami), kamēr Bedžanjans ar 411 kilogramiem (180+231) dalīja trešo vietu ar savu tautieti Timuru Nanijevu.
Olimpiskajām spēlēm bija kvalificējušies astoņi Krievijas svarcēlāji, kuru vakantās vietas jau iedalītas Albānijas, Gruzijas, Maķedonijas, Beļģijas, Horvātijas, Salvadoras, Mongolijas un Serbijas sportistiem.
LETA jau vēstīja, Kazahstānas svarcēlājam Iļjam Iļjinam, kurš svara kategorijā līdz 105 kilogramiem bija olimpiskā ranga līderis (191+246), atkārtotajās 2012.gada Londonas olimpisko spēļu analīzēs pozitīva bijusi arī B prove, kā dēļ viņam liegta dalība Riodežaneiro spēlēs.
Līdz ar to no svarcēlājiem, kuri rangā bija augstāk par Plēsnieku, olimpiskajās spēlēs piedalīsies Kazahstānas atlēts Aleksandrs Zaičikovs (191+230) un polis Bartlomejs Bonks (185+223).
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomiteja pirms nedēļas nolēma ļaut Krievijas sportistiem startēt Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, tiesa, tas noticis ar dažādām atrunām. Kā lēmusi SOK, katrai federācijai ir iespēja individuāli izvēlēties, vai ļaut Krievijas sportistiem startēt Riodežaneiro Olimpiādē. Tā aicinājusi starptautiskās federācijas veikt individuālu analīzi par katra sportista antidopinga vēsturi, turklāt vērā ņemt tikai uzticamās laboratorijās pārbaudītas analīzes.
Tāpat sacensībām nedrīkstēs pieteikt sportistu, kurš karjeras laikā kaut reizi bijis diskvalificēts par dopinga lietošanu, "kaut sods jau ir izciests". SOK uzsvēra, ka katram krievu atlētam jāveic dopinga analīzes sadarbībā ar WADA.
Vairākas starptautiskās federācijas, tostarp, svarcelšanas, šādu iespēju jau ir izmantojušas.
Iepriekš tika publicēts WADA neatkarīgās komisijas ziņojums, kurā norādīts, ka Krievijas valsts iestādes izstrādājušas un organizējušas sistēmu, ar kuras palīdzību tika slēptas krievu sportistu pozitīvās dopinga analīzes 2014.gada Soču Ziemas olimpiskajās spēlēs un 2013.gada pasaules čempionātā vieglatlētikā, kas notika Maskavā. Pēc šāda notikumu pavērsiena SOK saņēma arvien lielāku spiedienu pēc aicinājuma diskvalificēt šo valsti no gaidāmās Olimpiādes.
Komisijas 96 lappuses biezajā ziņojumā norādīts, ka visvairāk pozitīvu dopinga analīžu mainīts vieglatlētikā, jo šajā sporta veidā samainītas un pazudušas 139 pozitīvas dopinga analīzes.
Savukārt svarcelšanā samainītas 117, neolimpiskajos sporta veidos 37, paraolimpiskajā sportā 35, cīņā 28, kanoe airēšanā un smaiļošanā 27, riteņbraukšanā 26, ātrslidošanā 24, peldēšanā 18, hokejā 14, distanču slēpošanā 13, futbolā, kā arī akadēmiskajā airēšanā pa 11 pozitīvām provēm.