Kā ziņo RUSADA, izmeklēšana uzsākta 2017.gadā un kopš tā laika uzklausītas liecības no 140 personām. Kopumā konstatēti 60 antidopinga noteikumu pārkāpumi, kuros iesaistīti 33 atlēti.
RUSADA neatklāj atlētu vārdus, taču starp aizdomās turētajiem ir 17 vieglatlēti, pieci riteņbraucēji, trīs sambo cīkstoņi, pa diviem biatlonistiem un paraolimpiešiem, kā arī pa vienam bokserim, brīvā stila cīkstonim, vingrotājam un slēpotājām.
Krievu sportistiem tika liegts piedalīties pagājušā gada Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs, jo tik uzsvērts, ka Krievijā ir izveidota valsts atbalstīta dopinga lietošanas sistēma, tomēr tagad šīs valsts sportisti optimistiski raugās uz startiem 2020.gada Tokijas Olimpiādē.
Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) RUSADA darbību atjaunoja tikai pērnā gada septembrī. Tai pat laikā tika noteikts, ka līdz gada pēdējai dienai Krievijai ir jānodrošina pieeja Maskavas antidopinga laboratorijai. Tomēr tas tika izdarīts ar nokavēšanos.
Pieeja visiem datiem par dopinga paraugiem, kas Maskavas laboratorijā savākti no 2011. līdz 2015.gadam, bija viens no priekšnosacījumiem, lai Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) atceltu Krievijas Vieglatlētikas federācijas (VFLA) diskvalifikāciju. VFLA diskvalifikācija pagarināta jau 11 reizes.