Ahila stiprinājuma vieta sākusi sāpēt pēc jūnija beigās notikušā Eiropas čempionāta, kurā Aiga izcīnīja ceturto vietu. “Laikam pēc tam nevajadzēja braukt un startēt Vīlandē, taču vairāk nostrādāja emocijas. Glupība, bet ļoti gribējās izpildīt kvalifikācijas normatīvu tāllēkšanā. Laikam to vietu pārpūlēju, tāpēc arī iznākums ir tāds, kāds tas ir. Tagad augstlēkšanas sacensībās nedaudz paraustīju papēdi un pēc tam vairs neko nevarēju izdarīt. Nelīdzēja arī pretsāpju zāles,” sacīja Grabuste. Ar ārstiem viņa konsultēšoties Latvijā, kur plāno atgriezties svētdien.
Ar Aigu tiekamies, kad daudzcīņas sacensības jau noslēgušās ar citas latvietes Lauras Ikaunieces devīto vietu un debesis pār olimpisko parku bija jau satumsušas. “Gatavojāmies uz 6500 punktiem, turklāt pēc pirmajām divām disciplīnām turējāmies grafikā. Esmu īpaši apmierināta ar sezonas labāko rezultātu barjerās, jo tās pēdējās divas nedēļas vispār netika aiztiktas, lai nekairinātu savainoto kāju. Arī augstlēkšanā bija sezonas labākais rezultāts, taču nedaudz pietrūka metram un astoņdesmit centimetriem. Būtu bijusi ļoti priecīga, ja šī robeža beidzot kristu. Nebija lemts,” Grabuste daļējām izjūtām atcerējās pirmās divas disciplīnas.
Sportiste pauda prieku par tautietes Lauras Ikaunieces sekmīgo startu, lai gan vieglatlētikas kuluāros viņu attiecības tiek raksturotas kā pavēsas. “Protams, turēju īkšķus par Lauru. Zoba man nekāda uz viņu nav. Eiropas čempionātā varbūt tas tāds tīri neapzināts – uzsveru, neapzināts – emocionāls brīdis bija, tāpēc uzreiz viņu neapsveicu ar bronzas medaļu. Arī es uz Helsinkiem braucu pēc medaļas, tāpēc nepatīkami bija, ka neizpildīju savu mērķi, lai gan patīkami – ka Laura to sasniedza,” Grabuste apliecināja, ka viņa jau paguvusi apsveikt Ikaunieci ar Londonas olimpiskajās spēlēs izcīnīto devīto vietu. Nu abas dala valts rekordu daudzcīņā. “Tāpēc jau rekordi ir, lai tie kristu. Tas mani stimulēs latiņu pacelt vēl augstāk,” apņēmās Grabuste.
Kamēr veselība ļaus, viņa gatava startēt vieglatlētikā: “Vai tas būs daudzcīņā, vai tāllēkšanā, to ar laiku manīsim.”