Viņas mestais šķēps 1956.gadā Austrālijā, Melburnas olimpiskajā stadionā aizlidoja 53,86 metrus.
Atceres pasākums turpinājās Latvijas Sporta muzejā, kur LOK prezidents Aldons Vrubļevskis muzeja direktorei Agrai Brūnei glabāšanā nodeva vēsturisko olimpisko zelta medaļu un citus sportistes Jaunzemes saņemtos augstākos apbalvojumus.
Tāpat atceres pasākumā Latvijas Sporta muzejā pirmizrādi piedzīvoja Latvijas Televīzijas žurnālista Dāvida Ernštreita veidotā dokumentālā filma Inese pirmā!, kas stāsta par zelta medaļu un cilvēku, kurš atnesa tik daudz sajūsmas un negaidīta prieka Latvijā.
Atceres pasākumā piedalījās filmas veidotāji, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, LOK, Latvijas Šķēpmetēju kluba un Latvijas Vieglatlētikas savienības pārstāvji, Ineses Jaunzemes meita Vita Jaunzeme, kā arī sportisti, treneri un sporta darbinieki, kuri daudzus gadus atradās līdzās olimpiskajai čempionei.
Sarīkojuma norisi bagātina arī izstāde Mūsu pirmā olimpiskā čempione Inese Jaunzeme, iepazīstinot ar Jaunzemes personības šķautnēm.
Jaunzeme 20.gadsimta 50.gados kļuva arī par I PSRS Tautu vasaras spartakiādes bronzas medaļas ieguvēju (1956), Vispasaules jaunatnes un studentu sporta spēļu festivāla uzvarētāju (Maskava, 1957) un sudraba medaļas ieguvēju pasaules studentu meistarsacīkstēs (Parīze, 1957), kā arī četrkārtēju Latvijas PSR čempioni un pieckārtēju rekordisti.
PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare sevi apliecināja arī kā izcilu traumatalogu un plastiskās ķirurģijas speciālisti, saņemot medicīnas zinātņu doktores grādu un Latvijas PSR Valsts prēmiju medicīnā.
Inese Jaunzeme – spilgta personība ne tikai sportā. Aktīva Olimpisko ideālu popularizētāja, ilggadēja Latvijas Olimpiešu kluba prezidente, Latvijas Šķēpmetēju kluba dzīves veidotāja, Zaļās domāšanas un šīs zaļās pasaules izjūtas kopēja Latvijā ar vides aizsardzības projektu Pēdas starpniecību, kas kļuvusi par visaptverošu kustību. Rūpēs par bērnu veselību tapa projekts Stipra un vesela mugura.