Tās mērķis – mainīt paradumus un aicināt iedzīvotājus būt fiziski aktīvākiem. Gandrīz katrs trešais jeb 28% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā nesporto, atklāj pirms gada Eiropas Sporta nedēļas (ESN) ietvaros veiktais pētījums. Gandrīz puse no mazaktīvajiem jeb apmēram 15% iedzīvotāju Latvijā nav sportojuši kopš skolas beigšanas, turklāt daži – to regulāri nav darījuši vispār. Fakti liecina: joprojām esam lielāki sporta fani nekā sportotāji, un sabiedrību var dalīt divās grupās – aktīvie ir aktīvi, bet ievērojama daļa no mums ir fiziski mazaktīvi ilgstoši vai nesāk sportot vispār.
Tāpēc šī gada ESN vienotais aicinājums ir #piecelies un piecel sev līdzi vēl kādu.
“Ja katrs no mums, kuram sports vai vienkārša fiziska izkustēšanās ir pašsaprotama ikdienas dzīves daļa, sev līdzi aizrautu vismaz vienu cilvēku – kaimiņu, draugu vai opi – , mēs kopā varētu paveikt lielu darbu – pakāpeniski iedrošināt, izaicināt, motivēt tos, kuri vēl nav sajutuši to, cik daudz enerģijas, emociju, prieka, gandarījuma var sniegt fiziska kustēšanās. Tāpēc es izaicinu savus fanus – sakot paldies par atbalstu un līdzi jušanu, nākamreiz pēc spēles #piecelies un uzsiti pa bumbu arī pats,” aicina ESN vēstnesis, futbola kluba Jūrmalas Spartaks ģenerāldirektors, kādreizējais Latvijas valsts vienības spēlētājs un Latvijas čempions Edgars Gauračs.
Aptauja liecina: absolūtais vairākums (84%) Latvijas iedzīvotāju seko līdzi Latvijas sportistu sniegumam, taču vien katrs piektais (18%) teicis, ka šie panākumi motivē pašiem pievērsties sportošanai. Šo teikuši cilvēki, kuri ikdienā jau sporto. Tikmēr 2/3 jeb 66% iedzīvotāju godīgi atzīst – sportistu panākumi nemotivē pašiem kļūt aktīvākiem.
Eiropas Sporta nedēļas pasākumi notiek visā Latvijā un domāti ikvienam — neatkarīgi no vecuma vai fiziskās sagatavotības. Vietnē www.bactivelatvia.lv var atrast sev piemērotāko no pasākumiem vai pievienot jaunu. Eiropas Sporta nedēļas atklāšana notiks 23. septembrī Rīgā, Centra sporta kvartālā ar vērienīgiem sporta svētkiem un kopā ar Pasaules čempionātu ielu vingrošanā. Tā spēka un izturības kategorijā gaidām ierodamies vairāk nekā 50 pasaules labākos dalībniekus no teju 30 pasaules valstīm. Līdzās planētas labākajiem vingrotājiem redzēsim arī Latvijas sportistus. Ikviens var pieteikties sacensībām tautas klasē. Dienu iepriekš jebkurš apmeklētājs arī pats varēs izmēģināt spēkus trīs disciplīnas – pietupšanās, pievilkšanās un plankā.
Eiropas Sporta nedēļas noslēgumā 29. septembrī iedzīvotāji tiek aicināti uz vēl nebijušu #BeActive sporta un fitnesa nakti, kurā varēs piedalīties gan nebijušā #beactive fitnesa nakts ballītē Esplanādē, gan izmantot iespēju naktī iepazīt daudzus fitnesa klubus bez maksas visā Latvijā, gan piedalīties jau tradicionālajā Nakts peldējumā Ķīpsalas baseinā.
“Šī ir tikai viena nedēļa gadā, un to izmantojam, lai pievērstu uzmanību tam, cik ļoti sportošana saistīta ar ieguvumiem veselībai, cik tā var būt daudzveidīga un pieejama. Atšķirībā no profesionālā jeb augstu sasniegumu sporta, lai dotos pastaigā, vieglā skrējienā vai nūjotu, nav nepieciešamas lieli ieguldījumi, aprīkotas zāles vai āra laukumi. Tāpēc gandarījums, ka pakāpeniski to apzināmies un tautas sporta popularitāte pieaug, ko apliecina arī fakti – no tiem 68% strādājošo Latvijas iedzīvotāju, kuri apgalvo, ka ikdienā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, 13% norādījuši, ka sportot sākuši pēdējā gada laikā,” uzsver Einars Fogelis, Latvijas Sporta federācijas padomes (LSFP) prezidents.
Gandrīz katram otrajam no mums jeb 43% iedzīvotāju apņemšanās sportot bijusi Jaunā gada darbu sarakstā, diemžēl trijiem no četriem jeb 74% gadījumu apņemšanās tā arī nesākās, ilga vien mēnesi vai divus.
Absolūtais vairākums (79%) iedzīvotāju, kuru ģimenēs šobrīd aug bērni līdz astoņpadsmit gadu vecumam, ikdienā seko līdzi bērnu fiziskajām aktivitātēm un fiziskajai sagatavotībai (78%) – bērnu stājai, tam, vai nav deformēts mugurkauls, uzmanību pievērš 81% vecāku. Vairāk nekā puse (62%) iedzīvotāju ir norādījuši, ka viņu bērns vai bērni apmeklē kādas sporta nodarbības vai treniņus. Vienlaikus – lielākais vairums bērnu vecāku (79%) atzīst - paši ar sportu nodarbojas nepietiekoši.
Eiropas Sporta nedēļu atbalsta un par tās šī gada vēstnešiem kļuvuši Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidente, olimpiete Ineta Radēviča, Futbola kluba Jūrmalas Spartaks ģenerāldirektors, kādreizējais Latvijas valsts vienības spēlētājs un Latvijas čempions Edgars Gauračs, Pasaules vicečempions parabobslejā Alvils Brants, ikdienā arhitekts un garo distanču skrējējs, akcijas Apskrien Latviju dzinējspēks Dins Vecāns, ielu vingrošanas pamatlicējs Liepājā, treneris un sporta skolotājs Gvido Šalms, pavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš sporto ikdienā, tāpat kā katrai no ēdienreizēm, atvēl vismaz pusstundu, un sporta entuziasts no Jūrmalas Aivars Krūze, kurš savu dzīvi mainīja pirms 11 gadiem, bet 90 gadu dzimšanas dienu 2042. gadā apņēmies atzīmēt ar noskrietu Ņujorkas maratonu.
Eiropas Sporta nedēļas pasākumu nacionālais koordinators Latvijā ir Latvijas Sporta federāciju padome.