Savukārt IZM izstrādāto informatīvo ziņojumu par "Daugavas stadiona" tālāko apsaimniekošanu laikā vienu gadu pēc privatizācijas atteikuma uzdots saskaņot ar Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju.
Ministrijas piedāvātais scenārijs paredz pēc 2012.gada 11.februāra nodot "Daugavas stadionu" un tā īpašumus Finanšu ministrijas valdījumā un ieguldīšanu "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) pamatkapitālā vai arī šajā termiņā ieguldīt valsts uzņēmuma "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pamatkapitālā.
Saskaņā ar kādu no šiem scenārijiem IZM sadarbībā ar Finanšu ministriju būs jāizstrādā plāns un izglītības un zinātnes ministram līdz 2012.gada 1.martam noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai valdībā nepieciešamie tiesību aktu projekti.
IZM norāda, ka "Daugavas stadiona" turpmāko attīstību īstermiņā nosaka divi pasākumi - olimpiskās spēles Londonā 2012.gadā un 2013.gadā notiekošie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Ņemot vērā faktu, ka tuvākajos gados "Daugavas stadiona" attīstībai papildu valsts budžeta līdzekļus piešķirt nebūs iespējams, kā arī to, ka peļņa no stadiona saimnieciskās darbības praktiski neveidojas, ir meklējami risinājumi, kas ļautu objektu perspektīvā attīstīt.
Latvijas ekonomikas lejupslīdes dēļ sporta un izglītības sociālajā sektorā vairākas valstiskās un nevalstiskās organizācijas nespēj samaksāt "Daugavas stadionam" nomu pilnībā vai daļēji, kā dēļ ir spiestas pārtraukt jebkādas aktivitātes tajā. Šāda situācija būtiski pasliktina "Daugavas stadiona" finansiālo stāvokli un rada papildu grūtības stadiona kā nacionālās sporta bāzes uzturēšanai, kā arī liedz uzņēmumam pienācīgi realizēt valsts definētās intereses. Turklāt, ņemot vērā "Daugavas stadiona" materiāltehniskās bāzes un inženiertīklu būtisko amortizāciju, lielu daļu izdevumu veido gan neparedzētie, gan arī plānotie remonti, norāda IZM.
Ministrija atgādina, ka pērn Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē, izskatot jautājumu par "Daugavas stadiona" turpmāko attīstību, ir atbalstīta tā ieguldīšana VNĪ pamatkapitālā.
IZM sadarbībā ar VNĪ izstrādātais risinājuma variants paredz izstrādāt skiču projektu, tehniskos projektus, piesaistīt finansējumu būvniecībai, organizēt būvniecību pa kārtām un izveidot kopuzņēmumu ar Latvijā atzītajām sporta federācijām un sporta organizācijām - turpmākajām "Daugavas stadiona" lietotājām un sporta pasākumu organizētājām -, kas nākotnē spēs nodrošināt "Daugavas stadiona" apsaimniekošanu un organizēs tā izmantošanu.
Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Izglītības, zinātnes, kultūras, sporta finansēšanas nodaļas vadītāja Līga Šulca gan otrdien valdības sēdē norādīja uz trūkumiem IZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā - tajā minēti vērienīgi stadiona būvju remonti, taču nav uzskaitīts, kādi tieši un cik tie varētu izmaksāt.