Operācija bijusi sarežģītāka, nekā sākotnēji plānots. «Pusotras stundas vietā uz operāciju galda pavadīju trīsarpus stundas. Izrādījās, ka pēdas kaula izaugums ir apaudzis ar mazākiem izaugumiem, sācies iekaisums, tāpēc ārstiem vajadzēja nopietni papūlēties.» Tā kā operācija ieilgusi, Vadimam ievadīta papildu narkozes deva. Par to, vai pagājušajā sezonā sportistu ilgstoši nomocījušais savainojums beidzot būs pilnībā novērsts, varēs spriest tikai pēc atgriešanās šķēpmešanas sektorā. «Iespējams, ka ar pretsāpju līdzekļu palīdzību būtu varējis turpināt startēt arī nākamajā sezonā, taču domāju, ka operācija bija saprātīgāks risinājums. Nekad jau nevar zināt, kā būs. Es gan ceru uz to labāko, ka pēdas savainojums man vairs netraucēs.»
2009.gada sezonas nozīmīgākajās sacensībās pasaules čempionātā Berlīnē kvalifikācijā Vadims uzrādīja pārliecinoši labāko rezultātu 86,69 metri, taču finālsacensībās palika tūlīt aiz goda pjedestāla ceturtajā vietā (82,37). «Esmu izanalizējis visu notikušo. Galvenais iemesls bija tas, ka nevarēju uzlikt kārtīgu «štoperi». Runāja, ka Berlīnē būšot jauns ieskrējiena celiņš, bet patiesībā tas bija tikpat izdangāts kā Daugavas stadionā, turklāt atbalsta kājai bija izveidojies pēdas kaula izaugums, tāpēc vajadzēja startēt pēc pretsāpju injekcijas.»
Pagaidām Vadims nesteidzas ar svara zāles apmeklējumu, jo viņam ir rūgta pieredze. «Pirms 2007.gada sezonas cirkšņa savainojuma laikā svaru zālē intensīvi noslogoju ķermeņa augšdaļu. Kad atsāku mest, sapratu, ka muskuļi vairs nav tik elastīgi. Šķēpmešanā tomēr liela nozīme ir kājām, tāpēc treniņus atsākšu tikai decembrī, bet janvārī plānoju jau mest ar krustsoli.» Par pavasara plāniem Vadims runā izvairīgi. «Viss būs atkarīgs no nākamā gada finansējuma. Lieti noderētu treniņnometne Portugālē, kur mēs pagājušajā pavasarī labi pastrādājām. Apetīte kārtīgi trenēties man nav zudusi.»
2010.gada sezonā galvenās sacensības būs Eiropas čempionāts Barselonā.