Sarunu gan sākam par Jūrmala/Fēnikss komandu, kas, līdzīgi kā tās nosaukumā minētais mitoloģiskais putns, šosezon ir atdzimusi jaunā kvalitātē un pirmo reizi startēs Latvijas Basketbola līgas izslēgšanas turnīrā.Fragments no intervijas:Kā izlēmāt strādāt Jūrmalā?
Man kā jūrmalniekam jau visu laiku ir bijis kontakts ar pilsētas sporta cilvēkiem. Kad satiekamies, pārrunājam vietējo basketbolu. Izlēmu, ka jāpaliek šeit un tā viena gada laikā jāpaceļ komanda uz augšu, lai būtu attīstība, virzība. Man šķita, ka varu iedot kādu impulsu, panākt kaut ko vairāk par cīņu tabulas lejasgalā.
Cik gludi padevās darbs ar komandu?
No pagājušā gada pamata mums palika tikai trīs cilvēki, taču, par laimi, mums Ventspils izīrēja divus spēlētājus, tāpēc izveidojās tāds kodoliņš. Pārējie ir no citām komandām savākti spēlētāji, kuriem bija jāievieš vienots basketbola redzējums. Mūsu specifika ir tā, ka daļa spēlētāju paralēli arī strādā vai mācās, tāpēc var trenēties tikai vakaros. Mans uzdevums ir nodrošināt, lai visi būtu spējīgi uztvert zināšanas. Manās sistēmās ir ārkārtīgi daudz jādomā ar galvu, tāpēc arī sezonas gaitā bijuši gan kritumi, gan kāpumi, taču es jau uzreiz solīju, ka efekts būs uz pavasara pusi, tā arī ir noticis.
Vai deviņu uzvaru sērija un panākums pret VEF Rīga licis spraust vēl augstākus mērķus?
Diemžēl šobrīd izveidojusies situācija, ka mums viens no atslēgas spēlētājiem Ervīns Jonāts ir dabūjis traumu līdz sezonas beigām, līdz ar to mums ir ļoti lielas problēmas turpināt tikpat veiksmīgi. Ir radušās milzu problēmas zem groza, un, zinot pārējo komandu potenciālu šajā postenī, mums turpmāk nekas labs nerādās. Nav arī iespēju papildināt sastāvu, tāpēc jāfinišē, kā mēs mākam. Es ceru, ka izdarīsim to ar cieņu, kaut gan pēdējās spēles parādīja, ka notikušais ir iedragājis spēlētāju pārliecību.
Ko pusprofesionālas komandas panākumi liecina par kopējo LBL līmeni?
Izņemot Ventspili un VEF, pārējās komandas ir spēkos līdzīgas. Līmenis ir ļoti labs, lai tādas komandas kā Jūrmala attīstītos un iespēlētu jaunos basketbolistus, lai vidusmēra spēlētāji varētu pacelt latiņu uz augstāku. Kas man savukārt nepatīk, ir tas, ka visas komandas spēlē diezgan vienveidīgi, un tas neveicina progresu. Tad ir vajadzīgi citi izaicinājumi. Ne velti es arī šogad esmu teicis, ka Jūrmalas komandai ir jāmēģina tikt Baltijas līgā. Mūsu šīs sezonas vairāk vai mazāk veiksmīgais starts būs nekas, ja paliksim tepat. Ir svarīgi, lai būtu citādas spēles, atšķirīga gatavošanās, tad paceltos arī vietējais līmenis.
Vai ar Jūrmalu saistāt sevi arī nākamajā sezonā?
Es atgriezos ar domu, ka jāsāk skatīties uz māju pusi arī uz ilgāku laiku, taču ir jāvērtē apstākļi, jāskatās, kā šeit viss attīstīsies, kāda būs pilsētas un kluba vadības nostāja, kā tas viss safinansēsies kopā. Piedāvājumi man ir visu laiku, arī pagājušajā gadā man bija varianti ārzemēs. Palikt šeit tikai palikšanas pēc... mani tas neapmierina. Man ir sava vērtību skala. Es tomēr gribu cīnīties par vadošajām vietām, nevis atrasties autsaideru galā.
Vai pilsētā ir jūtams, ka sezona komandai ir veiksmīga?
Jā. Uzskatu, ka Jūrmalai šāda komanda ir ļoti vajadzīga. Ja vēl
izdotos iesaistīties Baltijas līgā, šeit pavērtos arī gana labas
biznesa iespējas. Zālē parasti ir daudz skatītāju, turklāt ceru, ka
beidzot realizēsies plāni par divu jaunu sporta zāļu celtniecību.
Komandas rezultāti dod savu pozitīvo grūdienu, lai tās zāles celtu,
lai būtu vairāk vietējo spēlētāju.
Visu interviju ar Ainaru Zvirgzdiņu lasiet rakstā Atcerējās basketbolistēm Pekinā solīto laikrakstā Diena pirmdien, 31.martā!