Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA) otrdien piešķīra Latvijai tiesības rīkot 2025.gada Eiropas meistarsacīkstes. Rīgā norisināsies viens no četriem apakšgrupu turnīriem un finālposms jeb izslēgšanas spēles.
Pirms pieciem gadiem, kad grupu turnīru un finālposmu uzņēma Stambula, Turcijas pilsētā mači norisinājās divās hallēs, taču atšķirīgās turnīra fāzēs. Rīgā visu meistarsacīkšu uzņemšanai pietiks ar vienu spēļu halli.
"Nav nepieciešama papildu halle, viss norisināsies "Arēnā Rīga", kas atbilst šādu pasākumu uzņemšanai. "Arēnā Rīga" būs gan grupu turnīrs, gan finālturnīrs," teica Cipruss.
LBS ģenerālsekretārs atzina, ka pagaidām grūti prognozēt līdzjutēju daudzumu, kas ieradīsies Rīgā čempionāta laikā. Tas būs atkarīgs arī no tā, kuras komandas kvalificēsies un tiks ielozētas Rīgas apakšgrupā.
Latvijai būs tiesības izraudzīties vienu no kvalifikāciju pārvarējušajām izlasēm savā grupā bez izlozes. 2015.gadā, kad Rīgā jau notika čempionāta apakšgrupas spēles, izvēle tika izdarīta par labu Igaunijai, un arī šoreiz ziemeļu kaimiņi ir starp galvenajiem kandidātiem, taču viņus savā grupā, iespējams, vēlētos redzēt arī Somija, kas arī rīkos vienu no četriem apakšgrupu turnīriem.
"Ja tās būs, piemēram, Igaunija, Lietuva vai Zviedrija, tad tas ir viens skaits [cilvēku], ja tālākas valstis - pavisam cits. Taču uz čempionātu tāpat brauks daudz līdzjutēju, jo Rīgā norisināsies arī izslēgšanas turnīrs," teica Cipruss.
Čempionāta rīkošanai netiks veidota papildu jauna struktūra. Visus organizatoriskos jautājumus risinās LBS, bet izmantojot ārpakalpojumus, jo ar pašu resursiem neesot gana. Līdzīgi LBS organizēja arī U-19 Pasaules kausa izcīņu.
LBS ģenerālsekretārs neminēja, precīzi cik liels finansiāls atbalsts būs nepieciešams no valsts un Rīgas pašvaldības. Iepriekš ir noteikts, ka valsts finansējums grupas turnīra un finālposma organizēšanas gadījumā nepārsniegtu desmit miljonus eiro. Vēl 1,5 miljonus eiro ir apsolījusi Rīgas pašvaldība.
LBS ir bezpeļņas organizācija, tāpēc pašu finansējums čempionāta rīkošanai nav iespējams, bet tiks strādāts pie sponsoru piesaistes un tirgotas biļetes uz spēlēm, atzina Cipruss.
FIBA ieskatā rīkotāju pilsētām un valstīm čempionātu norise ir finansiāli ienesīga, tāpēc starptautiskā federācija ar savu līdzfinansējumu nepiedalās, uzsvēra Cipruss.
"Ja viss ir kārtībā un atbrauc tik daudz skatītāju, kā pirms Covid-19 pandēmijas, tad [ieguvums valsts ekonomikai] varētu būt apmēram 90 miljoni eiro - tā būtu nauda, ko varētu iztērēt tūristi," teica Cipruss.
Viņš uzsvēra, ka no čempionāta rīkošanas ļoti liels ieguvējs būs Latvijas ekonomika, bet "lielākais ieguvējs (..) būs Latvijas basketbols, īpaši jaunatnes basketbols, kurā būs liels pieplūdums".
Viens no nākamajiem uzdevumiem būs turnīra direktora izraudzīšanās. Cipruss atzīmēja, ka tas būs Latvijas pārstāvis, un jau esot padomā "spēcīgs kandidāts", kura uzvārds gan pagaidām netiek atklāts.
Kopš jaunā formāta ieviešanas 2015.gadā, Eiropas meistarsacīkstes uzņem četras valstis, kas katra rīko vienas apakšgrupas spēles, bet viena no tām rīko arī finālposmu jeb izslēgšanas spēles.
Kopā ar Latviju apakšgrupas spēles notiks arī Kiprā, Somijā un Ukrainā, bet cīņas par medaļām risināsies Rīgā.
Ņemot vērā Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, FIBA sarunas par grupu turnīra spēļu rīkošanas iespējām Ukrainā turpinās līdz šā gada novembrim, bet paralēli strādās pie alternatīviem variantiem.
Ar Latviju uz finālposma rīkošanu sākotnēji konkurēja Ungārija, Krievija un Ukraina. Februārī savu kandidatūru atsauca Ungārija, bet Krievijas kandidatūra anulēta pēc iebrukuma Ukrainā.
Latvijā vienreiz visas Eiropas meistarsacīkšu spēles jau ir notikušas. Tas notika 1937.gadā ar astoņu komandu līdzdalību. Savukārt 2015.gadā Latvija uzņēma vienu no četrām Eiropas čempionāta apakšgrupām.