Kopā Strēlnieks veica 49 rezultatīvas piespēles, bet vidēji spēlē iekrāja 5,4 piespēles. Labākais šajā rādītājā ar vidēji iekrātām 7,8 piespēlēm bija lietuvietis Mants Kalnietis. Kopā Lietuvas basketbolists tika pie 70 rezultatīvām piespēlēm, sasniedzot jaunu čempionāta rekordu - līdz šim labāko rezultātu 2011.gadā bija sasniedzis serbs Milošs Teodosičs, kurš toreiz izpildīja 63 rezultatīvas piespēles.
Tikmēr otro pozīciju ieņēma čehs Tomāšs Satorinskis, kuram vidēji mačā bija 7,3 piespēles. Arī viņš ar 64 rezultatīvām piespēlēm pārspēja līdzšinējo Kalnieša rekordu.
Zīmīgi, ka gan Lietuva, gan Čehija bija Latvijas izlases pretiniece Rīgā notikušajā D apakšgrupas turnīrā. Izslēgšanas spēlēs Lietuva aizkļuva līdz finālam, kur ar 63:80 pārliecinoši piekāpās Spānijas valstsvienībai, bet Čehija spēlē par septīto vietu, kas bija izšķirošais mačs par dalību Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, ar 97:70 apspēlēja tieši Latvijas basketbolistus.
Savukārt Kristaps Janičenoks bija devītais precīzākais tālmetienu izpildē. Kopā basketbolists realizēja 14 no 27 tālmetieniem, kas bija 51,9 %.
Divi Latvijas basketbolisti iekļuvuši 20 labāko spēlētāju vidū bloķēto metienu rādītājā.
Kaspars Bērziņš pēc Eiropas čempionāta bija desmitais labākais spēlētājs šajā vērtējumā, kopā veicot astoņu blokus, vidēji spēlē iekrājot 0,9 blokus.
Tikmēr Mareks Mejeris ar septiņiem blokiem deviņos mačos ieņēma 19.vietu. Labākais šajā rādītājā bija spāņu zvaigzne Po Gasols, kurš kopā bloķēja 21 pretinieku mesto bumbu, vidēji mačā iekrājot 2,3 blokus.
Tāpat Bērziņš citā rādītājā ar vidēji spēlē iekrātām četrām piezīmēm ieņēma otro vietu. Kopā deviņos mačos latvietis nopelnīja 36 piezīmes. Pēc pirmā posma Latvijas spēlētājs bija līderis šajā vērtējumā.
Savukārt Rolands Freimanis bija 14.labākais divpunktu metienu precizitātē. Viņš realizēja 31 no 55 metieniem. Kopā Latvijas basketbola izlase bija trešā precīzākā valstsvienība šajā rādītājā, realizējot 54% metienu.
Tāpat Latvija bija sestā labākā atlēkušo bumbu izcīnīšanā aizsardzībā, vidēji spēlē iekrājot 26,6 bumbas zem sava groza, un piektā labākā bloķētajos metienos, vidēji duelī to izdarot 3,1 reizi.
Citā vērtējumā Dairis Bertāns kopā kļūdījās 21 reizi, kas vidēji spēlē bija 2,3 reizes. Šis bija 16.biežākais rezultāts. Latvijas izlase starp visām komandām bija piektajā vietā, kopā pieļaujot 127 kļūdas, bet vidēji mačā to paveicot 14,1 reizi.
Rezultatīvākais spēlētājs turnīrā ar vidēji gūtiem 25,6 punktiem bija Gasols, bet labākais Latvijas izlasē ar desmit punktiem bija Bertāns, tiesa, tas bija tikai 58.labākais rezultāts šajā turnīrā.
Tāpat Gasols finālspēlē, kurā viņš iemeta 25 punktus, kļuva par trešo visu laiku rezultatīvāko Eiropas čempionātu spēlētāju. Viņš ticis pie 1044 punktiem, atpaliekot tikai no vācieša Dirka Novicka (1052) un francūža Tonija Pārkera (1104). Pašlaik spānim ir 35 gadi, vācietim 37, bet francūzim - tikai 33 gadi.
Kā zināms, turnīra finālspēlē svētdien Spānija ar 80:63 droši uzvarēja Lietuvu.
Turnīra simboliskajā izlasē tika iekļauti spānis Serhio Rodrigess, Francijas izlases viens no līderiem Nando de Kolo, lietuvieši Jons Mačulis un Jons Valančūns, kā arī Gasols, kurš simboliskajā pieciniekā tika iekļauts jau sesto reizi.
Savukārt par labāko spēlētāju jau prognozējami tika nosaukts ļoti sekmīgu sniegumu rādījušais Gasols, kurš iepriekš šo balvu bija saņēmis arī 2009.gadā, kad Spānija sacensībās triumfēja pirmoreiz vēsturē.
Kā zināms, Latvija šajā Eiropas čempionātā ierindojās astotajā vietā. Līdz ar zaudējumu Čehijai Latvijas izlasei neizdevās kvalificēties Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīram, tomēr tai paliek cerības piedalīties šajās sacensībās, ja kāds no trim atlases turnīriem notiks valstī, kas izcīnīja 3.-7.vietu Eiropas čempionātā.