“Tas viņus dzina uz priekšu. Viņi kapājās, mēģināja pārtvert piespēles, izprovocēt mūs uz ātriem metieniem. Zināmos brīžos viņiem arī izdevās aizlauzt spēles gaitu, bet vairākās reizēs tad mūsu kapteinis (Jānis Blūms – aut.) trāpīja trīnīšus, un tā mēs viņus noturējām uz tiem sešiem septiņiem punktiem,” basketbolists atzina, ka uz brīdi parādījies arī lielāks uztraukums.
Viņu pašu lielais troksnis zālē neesot ietekmējis, jo tas parasti nostrādā uz atbalstāmās komandas enerģiju, un dažreiz arī uz tiesnešiem. “Lai arī dabūjām daudz piezīmju, tiesāšanas ziņā šī bija labākā spēle. Iepriekš deva sodu tur, sodu te. Neļāva paskriet un paspēlēt basketbolu. Šoreiz svilpes bija vairāk pamatotas. Nebija tā, ka pēc tās vienkārši nesaproti, kas notiek,” Peiners atzinīgi novērtēja tiesāšanu.
Rēzeknietis nesteidzās apgalvot, ka spēle pret Turciju kvalitātes ziņā bijusi līdz šim labākā turnīrā: “Mēs jau spēlējam tā, kā to ļauj pretinieks. Pret serbiem nesanāca, bet viņi arī neļāva spēlēt. Krievi pirmajā puslaikā arī vairāk neļāva, nekā mēs nevarējām. Šoreiz mums diezgan konstanti izdevās gūt punktus un nospēlēt aizsardzībā. Viņiem bija izrāvieni, kas veikti uz emocijām, kad iemeta trijnieku vai aizskrēja ātrajā, bet principā tie nebija gari.”
Komandas vadošā saspēles vadītāja Jāņa Strēlnieka aiziešanu uz ģērbtuvēm Peiners sākotnēji nemaz neesot pamanījis. “Tikai vienā brīdī nevarēju saprast, kāpēc viņš nav laukumā. Kad redzēju, ka izlaiž Aigaru Šķēli, tad arī sapratu, ka Strēlnieka vairs nav pat uz soliņa. Aigars labi iegāja spēlē, kaut arī bija ilgi nosēdējis malā. Prieks par viņu, prieks par Blūmu, kuram šodien beidzot iekrita viss, kas līdz šim nekrita,” žurnālistiem teica Peiners.
Viņš komandas sniegumu grupu turnīra novērtēja kā labu, jo uzvarētas spēles, kurās bijis jāuzvar, un vienīgais zaudējums pret serbiem bijis tāds, kādu varēja pieļaut. “Arī tālākais izslēgšanas turnīra zars mums nav traģisks. Soli pa solim jāturpina tādā garā,” Peiners ir apņēmības pilns nepārtraukt Latvijas izlases uzvaru sēriju.