Mājinieku labā ar 15 gūtiem punktiem, septiņām rezultatīvām piespēlēm un septiņām bumbām zem groziem izcēlās Nando de Kolo, kuram ar 12 punktiem un deviņām atlēkušajām bumbām palīdzēja Žofrē Loverņs. Tikmēr Turcijas izlasē rezultatīvākais bija Ersans Iljasova, kurš guva 14 punktus, savāca desmit bumbas zem groziem un izprovocēja septiņus pārkāpumus.
Astotdaļfināla mača pirmās ceturtdaļas vidū francūži panāca septiņu punktu pārsvaru (17:10), tomēr turki guva desmit bezatbildes punktus, otrās ceturtdaļas sākumā izvirzoties vadībā ar trim punktiem (20:10).
Tomēr drīz vien francūži atbildēja ar 14 punktu izrāvienu, pirmo puslaiku noslēdzot ar desmit punktu handikapu (36:26). Trešā ceturkšņa sākumā turki franču pārsvaru spēja noturēt desmit punktu robežās, bet ceturtdaļas nogalē Francija jau panāca 19 punktu pārsvaru (59:40).
Noslēdzošajā mača ceturtdaļā turki nespēja lauzt spēles gaitu un uzvaru ar 76:53 izcīnīja Francija.
Zīmīgi, ka šajā mačā tika pārspēts vienas spēles apmeklētības rekords Eiropas čempionātu finālturnīros. Francijas un Turcijas dueli klātienē vēroja 26 153 fani, pārspējot pirms dažām stundām Spānijas un Polijas mačā uzstādīto - 21 302 skatītāji. Pirms tam rekords nebija kritis desmit gadus, kad Serbijas galvaspilsētā Belgradā Francijas un Spānijas bronzas maču, kā arī Grieķijas un Vācijas finālu, apmeklēja 18 900 skatītāji uz katru spēli.
Jau vēstīts, ka ceturtdaļfinālu pirmo reizi kopš 2001.gada sasniedza Latvijas valstsvienība, kas astotdaļfinālā ar 73:66 pieveica Slovēnijas valstsvienību.
Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 17 punktiem, sešām atlēkušām bumbām un astoņām piespēlēm bija Jānis Strēlnieks, bet 13 punktus pievienoja un sešas bumbas zem groziem izcīnīja Kaspars Bērziņš.
Savukārt Slovēnijai ar 17 punktiem izcēlās Zorans Dragičs, bet deviņus punktus pievienoja un trīs bumbas zem groziem izcīnīja Jaka Blažics.
Latvijas un Francijas izlases starptautiskos turnīros tikušās septiņas reizes, divas uzvaras latviešiem izcīnot pirms neatkarības zaudēšanas. Pēc tam izlases vairāk kā 60 gadus oficiālos turnīros netikās līdz 2003.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīram, kurā abos mačos pārāki bija franči.
Tāpat komandas tikušās iepriekšējos trīs finālturnīros, savstarpējās spēles uzvaras izcīnot Francijas izlasei. Iepriekšējo reizi Latvija aizpērn rezultatīvā mačā piekāpās ar 91:102.
Francija ir divkārtējā olimpiskā vicečempione, pēdējo no godalgām izcīnot 2000.gada Sidnejas olimpiskajās spēles.
Savukārt Eiropas čempionātos francūžiem viena zelta, divas sudraba un piecas bronzas medaļas. Pēdējo desmit gadu laikā komanda izcīnījusi pa medaļai no katra kaluma. Pirms desmit gadiem francūži ieguva bronzu, 2011.gadā Lietuvā nācās samierināties ar sudrabu, bet aizpērn Slovēnijā izcīnīts čempiones tituls.
Tāpat pērn komanda izcīnīja bronzas medaļas Spānijā notikušajā FIBA Pasaules kausā.
Francijas izlases sastāvā bez iepriekšējā turnīra vērtīgākā spēlētāja un četrkārtējā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempiona Tonija Pārkera ir vēl seši pasaulē spēcīgākās līgas klubu spēlētāji - Aleksiss Ažensā, Rūdijs Gobērs, Žofrē Loverņs, Boriss Diāvs, Nikolā Batums un Evans Furnjē.
Francijas izlases galvenais treneris ir Vensāns Kolē, kurš pie komandas stūres atrodas kopš 2009.gada.
Tikmēr otrā ceturtdaļfinālā, kura uzvarētājs pusfinālā spēkosies ar Latvijas un Francijas pāra uzvarētāju, Spānija tiksies ar Grieķiju.
Vispirms astotdaļfinālā Grieķija otrajā puslaikā salauza un ar 75:54 uzveica Beļģiju.
Grieķijas izlasē uzvaru ar 14 punktiem kaldināja Jannis Burusis, bet 13 punkti un deviņas atlēkušās bumbas Kostam Kufosam. Savukārt zaudētāju rindās izcēlās Pjērs Antuāns Žilē, kurš guva 14 punktus un savāca četras bumbas zem groziem.
Savukārt vēlāk, lai gan rezultāts pēc trim ceturtdaļām bija neizšķirts, Spānija ar 80:66 pieveica Poliju.
Lielisku sniegumu uzvarētāju rindās demonstrēja Po Gasols, kurš guva 30 punktus un savāca septiņas bumbas zem groziem. Pirmajā puslaikā spānis Gasols guva 15 punktus, pie tam bija precīzs visos savos sešos metienos no spēles.
Šajā cīņā muguras savainojuma dēļ spāņiem nevarēja palīdzēt viens no komandas līderiem Rūdijs Fernandess.
Savukārt Polijas izlasē ar desmit punktiem un sešām bumbām zem groziem izcēlās Damjans Kuligs.
Grieķija ir divkārtējā Eiropas čempione, pēdējo reizi finālturnīrā triumfējot pirms desmit gadiem, bet četrus gadus vēlāk viņi izcīnīja bronzu, kamēr aizpērn Slovēnijā grieķiem 11.vieta.
Tikmēr Spānija Eiropas čempionātos uzvarējusi divas reizes, pie tam abas pēdējo sešu gadu laikā. Savukārt pēdējo 16 gadu laikā spāņi tikai reizi nav izcīnījuši medaļas (2005.gadā), kamēr aizpērn Slovēnijā iegūtas bronzas medaļas.
Starptautiskos turnīros izlases kopš 1961.gada tikušās 22 reizes, 15 mačos uzvarot Spānijai. Pēdējo desmit gadu laikā aizvadīti septiņi mači, kuros tikai vienreiz uzvarējusi Grieķija, kad 2013.gada finālturnīra otrā posma apakšgrupas spēlē grieķi bija pārāki ar 79:75.
Eiropas čempionāta apakšgrupu turnīra izspēle norisinājās četrās pilsētās - Berlīnē (Vācija), Monpeljē (Francija), Zagrebā (Horvātija) un Rīgā. Eiropas čempionātā no katras grupas tālāk turnīram kvalificējās četras labākās komandas.
Eiropas čempionātā tiks dalītas ceļazīmes arī uz 2016.gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. Pie tām tiks turnīra finālistes, bet trešās līdz septītās vietas ieguvējas kvalificēsies olimpiskajam atlases turnīram.
2015.gada Eiropas čempionātam bija plānots risināties Ukrainā, tomēr nestabilās politiskās situācijas dēļ lēmums tika mainīts.
Pirmā Eiropas čempionvienība Latvija līdz šim finālturnīru rīkojusi vienu reizi, kad 1937.gadā ieņēma sesto vietu.
Latvijas izlase Eiropas čempionātā piedalās jau desmito reizi pēc neatkarības atgūšanas. Līdz šim labākais sasniegums bijis 2001.gada turnīrā, kad tika izcīnīta augstā astotā vieta. Piecos Eiropas čempionātos valstsvienība nespēja izkļūt no apakšgrupas, bet šī melnā sērija tika pārtraukta 2013.gadā Slovēnijā, kad Latvija palika vien uzvaras attālumā no ceturtdaļfināla sasniegšanas.