Kamēr vairāki potenciālie Latvijas basketbola valstsvienības pamatspēlētāji dažādu iemeslu dēļ treniņu darbā gatavojas iesaistīties vēlāk, viens no pieredzējušākajiem komandas dalībniekiem Kristaps Janičenoks sviedrus lej no gatavošanās posma pirmās dienas.
Pagājušajā gadā 34 gadus vecais uzbrucējs nevarēja palīdzēt valstsvienībai olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, jo Latvijas Basketbola līgas izslēgšanas turnīrā iedzīvojās smagā kājas savainojumā, bet nu ir gatavs atgriezties komandā, neslēpjot, ka arī viņam vieta tajā vēl ir jāizcīna.
Ar kādām sajūtām sāc gatavošanos kārtējam Eiropas čempionātam?
Ir ļoti forši satikt gan vecos paziņas, gan iepazīt jaunos spēlētājus, ar kuriem iepriekš valstsvienībā vai klubā nav sanācis spēlēt kopā. Ja, piemēram, Ausējs [valstsvienības debitants Artūrs – aut.] šo dienu var salīdzināt ar 1. septembri pirmajā klasē, kāds varbūt ar otro, man šis ir kā 1. septembris jau divpadsmitajā klasē. Sajūtas jau daudz neatšķiras no iepriekšējiem gadiem. Kadri apkārt mainās, bet nemainās tas, ka sākam gatavoties nopietnam pārbaudījumam.
Ko redzi jaunajos?
Pirmajā dienā grūti kaut ko secināt. Nav jau tā, ka tos jaunos nezinu. Visi jau ir labi iepazīti entos gadus. Šis ir tas brīdis, kad spēlētāji pēc individuālajiem treniņiem var sākt veidot sportisko formu kopā ar pārējiem.
Cik ilgi pirms treniņnometnes gatavojies?
Visu laiku uzturu sevi pieņemamā kondīcijā. Nebija tā, ka centos uz pirmo treniņnometnes dienu būt kaut kādā supergatavībā. Paspēju arī atpūsties.
Vai pirmajā dienā par fnālturnīru un Stambulu arī sanāk padomāt?
Noteikti ne. Šobrīd jācenšas izbaudīt treniņu procesu, bet vēlāk jau būs jācīnās, lai iekļūtu izlases sastāvā dalībai finālturnīrā.
Kā mainījusies atmosfēra komandā, tajā iesaistoties tavam vārdabrālim Kristapam Porziņģim?
Negribētu tā akcentēt viņa nozīmi. Protams, jūs, žurnālisti, to izceļat, jo tas ir jūsu darbs, bet komandā jau viņš ir viens no visiem. Jā, ir lielāka mediju uzmanība, arī pretinieku, bet mums jau ir arī citi džeki. Paldies Kristapam, ka viņš ir ieradies un redz sevi šajā komandā. Ar prieku gaidīšu brīdi, kad varēšu ar viņu un pret viņu uzspēlēt.
Cik ļoti Porziņģa iesaistīšanās varētu mainīt komandas spēles stilu?
Tas jau vairāk jāvaicā treneriem, taču es nedomāju, ka mūsu spēles stils ar viņu kardināli mainīsies. Viņš tomēr ir vispusīgs spēlētājs, kura spēles maniere ļoti atbilst tam, kā komandā spēlējām arī līdz šim. Cita lieta, ja iesaistītos simt divdesmit kilogramīgs centrs, kuram būtu jāpakārto spēle, bet tā nav. Protams, ar Kristapu mainīsies kaut kādas nianses, viņš kaut ko paņems sev, taču tas pieder pie lietas.
Pats šobrīd esi bez līguma ar klubu?
Mans līgums ar BK Ventspils pēc pagājušās sezonas beidzās, bet pie sarunu galda par sadarbības iespējamo turpināšanu vēl neesam sēdušies. Tas, ka man šobrīd nav līguma, nekādi neietekmēs manu darbu valstsvienībā. Esmu tomēr salīdzinoši daudz pieredzējis. Būs labi.
Lai gan vairāki potenciālie pamatspēlētāji neiesaistās treniņos ar pirmo dienu, esi klāt jau šobrīd.
Es pat citu domu neapsvēru. Zināju, ka šodien jābūt, tāpēc arī esmu klāt.
Tas, ka pagājušajā vasarā izlasē nevarēji būt, motivē vēl vairāk censties šovasar?
Es jau pat teorētiski nevarēju būt klāt, jo ap šo laiku pirms gada nevarēju pat paiet [Kristapam bija nopietna kājas trauma]. Tas nekādi neietekmē manu motivāciju šovasar. Ja varu palīdzēt, tad daru visu, kas manos spēkos.