Dāvja Bertāna un Lauvas tiesvedība turpinās jau gandrīz desmit gadus; tagad nokļuvusi ES tiesā

Jau 2014. gadā BAA “Rīga” vērsās tiesā pret Dāvi Bertānu un viņa vecākiem saistībā ar pakalpojumu līgumu, kura mērķis ir nodrošināt sportistam profesionālu karjeru. Atbilstoši līgumam Bertānam bija pienākums maksāt BAA “Rīga” atlīdzību par saņemtajiem pakalpojumiem 10% apmērā no visiem sporta karjerā gūtajiem ienākumiem. No publiski pieejamās informācijas noprotams, ka pirmajā tiesvedībā BAA “Rīga” lūdza no spēlētāja piedzīt līgumsodu par līguma izbeigšanu. Savukārt 2020. gadā aģentūra uzsāka vēl vienu civillietu, kuras ietvaros cenšas piedzīt atlīdzību 10% apmērā no Bertāna kā profesionāla basketbolista ienākumiem. Publiski izskanēja, ka šīs lietas ietvaros kā pagaidu nodrošinājums pat tika apķīlāti Dāvja Bertāna līdzekļi. Pirmā civillieta jau divas reizes bija nonākusi līdz Augstākajai tiesai, un nu arī otra civillieta nokļuvusi tikpat tālu.

Kā publikācijā raksta “SportsLaw” radītājs Āris Kakstāns un ZAB “Sorainen” zvērināta advokāta palīgs Elvis Grīnbergs, gadījumos, kad strīda izšķiršanai nepieciešama ES tiesību normu interpretācija, tiesa var vērsties pēc palīdzības ES tiesā, lai tā izskaidro konkrētās starptautiskā līmeņa normas.  Tāpēc 7. jūnijā Augstākā tiesa publiski pavēstījusi par lēmusi apturēt tiesvedību un uzdot ES tiesai vairākus precizējošus jautājumus. Tiem, visticamāk, būs izšķiroša ietekme uz lietas iznākumu. Galvenais jautājums, uz kuru ES tiesā tiks meklēta atbilde, ir – vai jaunais sportists, slēdzot pakalpojumu līgumu ar aģentūru, uzskatāms kā patērētājs vai tomēr kā profesionālis, kurš darbojas savas specialitātes jomā.

Juridiskie eksperti skaidro, ka ES sistēmā patērētāji (līdzīgi kā darbinieki pret darba devējiem) izpelnās īpašu papildu aizsardzību, turklāt ES tiesībās pastāv princips, ka dažādi jēdzieni visās dalībvalstīs vienādi jātulko ne tikai gramatiski, bet arī pēc būtības. Līdz ar to tiesai būs jāizlemj vai Dāvis Bertāns, noslēdzot līgumu ar BAA “Rīga”, bija uzskatāms par patērētāju. Savukārt, ja ES tiesa atzīs, ka jaunais basketbolists līguma slēgšanas brīdī nav bijis patērētājs, lieta un tās iznākums var tikt apgriezts kājām gaisā. Tādā gadījumā Bertāns neizpelnīsies īpašo patērētāja aizsardzību un strīds varētu tikt izšķirts, balstoties uz pamatprincipu, ka noslēgtus līgumus nepieciešams pildīt. Vēl svarīgi, ka ES tiesas atbilde tiks adresēta nevis pašam basketbolistam un aģentūrai, bet gan būs abstrakti formulēta vadlīnija Latvijas tiesai.

Sagaidāms, ka ES tiesas spriedums Dāvja Bertāna lietā sniegs skaidrību ne tikai pašam basketbolistam, bet arī citiem jaunajiem sportistiem visā ES. Līdz šim jautājums, vai jaunais sportists, slēdzot līgumus ar sporta aģentūrām, ir vai nav patērētājs, bijis neviennozīmīgs, ES nav atrodama skaidra un vienveidīga prakse līdzīgos jautājumos.

Jau pēc raksta publicēšanas Mārtiņš Lauva sociālajā tīklā “X”, kas iepriekš bija pazīstams kā “Twitter”, pavēstīja, ka pašlaik viņa svarīgākais mērķis šajā “bezgalīgi ilgajā un ļoti dārgajā procesā” ir tieši radīt tiesas precedentu, kurš juridiski korekti sakārtotu attiecības starp privātajiem investoriem un jaunajiem sportistiem Latvijā un Eiropā. “Esmu pārliecināts, ka Eiropas tiesas lēmums būs nozīmīgs atskaites punkts, kurš ilgtermiņā nodrošinās būtiskas privātās investīcijas sportā,” izteicās Lauva.

Pilnu rakstu, kurā gan izskaidrotas šīs lietas nianses ar dažiem ilustratīviem jautājumiem lasītāju viedokļa izaicināšanai, gan eksperti ieskatījušies citos piemēros visā pasaulē, lasiet septembra Sporta Avīzē, kas vēl pēdējo nedēļu pieejama labākajās preses tirdzniecības vietās.